Fото: AFP/Scanpix/LETA

Akmens laikmeta cilvēks – muskuļots, stiegrains, izturīgs un izmanīgs mednieks, kas "pārnes mājās mamutu". Frāze, kura mūsdienās tiek lietota, runājot par ģimenes apgādnieku, norāda tieši uz medībām. Nevis saldo kartupeli vai riekstus nes mājās, bet tieši mamutu. Taču nupat Vaiomingas Universitātes pētnieku grupas publiskots darbs liecina, ka akmens laikmeta cilvēku uzturā gaļai ne vienmēr bija galvenā loma. Dažas kopienas pat 80% gadījumu pārtikušas no augiem. Pēkšņi visi priekšstati par mūsdienās populāro paleo diētu arī vairs nešķiet tik viennozīmīgi.

Aizvadītajā gadā par izslavēto paleo diētu iztaujājām uztura speciālistes podkāstā "Zinātne vai muļķības" – kas tā ir un kāpēc cilvēki uz to "pavelkas".

Kur pazudis akmens laikmeta sakņu sautējums?

Vispārpieņemtais viedoklis ir, ka agrīno cilvēku kopienas pārsvarā koncentrējās uz medībām, nevis vākšanu, izdevums "Business Insider" citē pētījuma vadošo autoru un Vaiomingas Universitātes antropologu Rendiju Hāsu. "Mūsu analīze rāda, ka (vismaz dažās kopienās un ģeogrāfiskās vietā) 80% uztura veidoja augi, bet tikai 20% – gaļa.

Kāpēc tad līdz šim veiktie pētījumi palīdzējuši veidot priekšstatu par akmens laikmeta cilvēku-gaļēdāju? Tostarp arī mūsdienu Dienvidamerikas teritorijā, par kuru ir konkrētais pētījums. Vai tie visi ir greizi un maldinoši? Nebūt ne. Turklāt arī šī pētījuma autori nenoliedz, ka gaļai bijusi un ir būtiska loma cilvēka uzturā. Runa ir par proporcijām.

Чтобы продолжить чтение, оформите абонемент.

Пожалуйста, подождите!

Мы подбираем для вас наиболее подходящее предложение подписки...

Loading...

Предложение о подписке не отображается? Пожалуйста, отключите блокировщик рекламы или перезагрузите страницу.
В случае вопросов пишите на konts@delfi.lv

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !