Foto: NASA

Ceturtdien, 30. jūlijā, plānots pēdējais no trim startiem, kas dažu nedēļu laikā viens pēc otra sūtījuši izpētes zondes un roverus uz sarkano planētu Marsu. Turp jau devies Apvienoto Arābu Emirātu mākslīgais pavadonis "Hope", tāpat arī Ķīnas trīs aparāti – mākslīgais pavadonis, nosēšanās modulis un rovers – ir ceļā uz Marsu. Vēl atlicis startēt tikai NASA, lai nogādātu uz Zemes kaimiņplanētu rovera "Curiosity" robotisko kolēģi "Perseverance". Taču "Perseverance" uz Marsu vedīs ne tikai iespaidīgu zinātnisko instrumentu arsenālu, bet arī visai simbolisku kravu. Proti, uz rovera atradīsies bazalta gabals, kurš līdz mums mērojis daudzu gadu tūkstošu ilgu ceļu no Marsa.

Nelielais bazalta gabals uziets 1999. gadā tuksnesī Omānā un tika iegrāmatots uzskaitē ar nosaukumu "Sayh al Uhaymir 008" vai "SaU 008". Tas ir visai tipisks bazalta paraugs, tā sastāvā ir gan liels daudzums piroksēna, gan olivīns un laukšpats.

"Šim nelielajam akmentiņam ir pamatīga vēsture. Tas veidojies aptuveni pirms 450 miljoniem gadu un no Marsa atšķēlies vai nu asteroīda, vai komētas trieciena rezultātā pirms apmēram 600 – 700 tūkstošiem gadu. Galu galā tas nonācis līdz mums. Precīzi nezinām laiku, bet, iespējams, pirms aptuveni 1000 gadiem. Nu tas dosies atpakaļ uz Marsu," britu raidorganizācijai BBC skaidro profesore Kerolīna Smita, kura ir atbildīgā par Zemes zinātņu nodaļas kolekciju Londonas Nacionālajā dabas muzejā. Tieši šeit līdz šim glabājies bazalta fragments no Marsa (attēlā apakšā).

Foto: NASA

Tiesa, tā lidojumos uz Marsu gluži tāpat vien nevar atļauties vest līdzi lieku kravu, bazalta fragmentam būs ne tikai simboliska nozīme – tas kopā ar vēl deviņiem dažādu materiālu paraugiem kalpos arī kā paraugs, pēc kura laiku pa laikam tiks kalibrēts rovera "Perseverance" instruments "SHERLOC".

Instruments ne velti nosaukts tāpat kā Artura Konana Doila radītais apķērīgā detektīva tēls – arī robotiskais Šerloks būs izmeklētājs un, liekot lietā lāzera spektrometrus un kameras, meklēs tādus minerālus, kuri varētu liecināt par savulaik uz Marsa eksistējušu šķidru ūdeni un mikroskopisku dzīvību.

Rovers nosēdīsies aptuveni 40 kilometrus platā krāterī – astronomiem ir pamats domāt, ka tas savulaik varēja būt ezers, tādējādi tā ir visai laba vieta, kur meklēt pēdas kādreiz, iespējams, notikušai mikrobioloģiskai aktivitātei.

Lai "SHERLOC" mērījumi būtu uzticami, instruments laiku pa laikam noskenēs no Zemes līdzpaņemtos paraugus, ko izmantos kā atskaites punktu.
Tiesa, arī šāda moderna iekārta, protams, nepaver tādas izpētes iespējas kā laboratorijas uz Zemes, tāpēc nākamais solis, lai jau daudz cītīgāk un ar lielāku uzticamības pakāpi varētu noteikt – ir vai nav konkrētajos paraugos mikrobioloģiskās aktivitātes pēdas – būs paraugu atgādāšana atpakaļ uz Zemi. Šajā plānā iesaistīts arī "Perseverance" kā paraugu vācējs, bet Eiropas Kosmosa aģentūras rovers tos savāks un nogādās līdz nosēšanās modulim, kur tie tiks iekrauti raķetē. Līdzīgi plāni par Marsa paraugu ieguvi ir arī kosmosa izpētē ambiciozi sevi pieteikušajai Ķīnai.

Tikmēr jācer, ka 30. jūlijā Floridā būs startam labvēlīgs laiks, jo iespējas manevriem nav lielas – drīz Marss attiecībā pret Zemi vairs nebūs izdevīgā pozīcijā, un lielas aizkavēšanās gadījumā var nākties gaidīt divus gadus.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!