Parasti pēc starta "Sojuz" kosmosa kuģis Zemes orbītā pirms savienošanās ar SKS pavada ap sešām stundām, bet reizēm pat divas dienas. Šajā misijā pirmo reizi ar apkalpi uz klāja izmēģināts "ultra ātrais" lidojumu plāns, kas paredz savienošanos ar SKS jau trīs stundas pēc starta vai pēc aptuveni divām orbītām ap Zemi.
"Šī savienošanās jau pēc divām orbītām tikusi modelēta visnotaļ ilgu laiku un izmēģināta ar "Progress" (bezapkalpes kravas kuģis). Mēs SKS sasniegsim ātrāk nekā prasīja ceļš no Maskavas līdz Baikonurai," preses konferencē pirms starta izteicās "Sojuz" komandieris šajā misijā Sergejs Rižkovs.
Visi trīs ir jau 63./64. pastāvīgā maiņa SKS, un pēc dažām nedēļām apritēs tieši 20 gadi, kad pirmo reizi SKS uz darbu ieradās pastāvīga apkalpe. Viljams Šeperds, Jurijs Gidzenko un Sergejs Krikaļs kosmosa stacijā ieradās 2000. gada 2. novembrī un tur strādāja līdz pat 2001. gada 19. martam.
"Šī 20 gadus ilgusī pastāvīgā cilvēku klātbūtne kosmosā ir liels notikums, un uzskatu, ka mēs visi trīs ar nepacietību gaidām brīdi, kad orbītā varēsim šo mirkli sagaidīt. Domāju, ka SKS ir viens no vissatriecošākajiem inženierzinātņu sasniegumiem cilvēces vēsturē. Ir brīnumaini redzēt tik gigantisku, cilvēku rokām būvētu mašīnu aizvien uzturamies orbītā pēc 20 gadiem," gandarījumu par to, ka viņai būs tas gods atrasties uz SKS klāja šajā nozīmīgajā datumā, pauda Keita Rubina. Rubinai ierašanās SKS ir dubulti svētki, jo 14. oktobrī viņa atzīmē arī savu dzimšanas dienu.
SKS trijotni sagaidīja "Roskosmos" kosmonauti Anatolijs Ivaņišins un Ivans Vagners, kā arī NASA astronauts Kriss Kesidijs, kurš šobrīd ir SKS komandieris. 21. oktobrī viņš šos stafeti nodos Rižkovam, kurš ar kolēģiem SKS sagaidīs nākamo papildinājumu, kas ieradīsies no ASV teritorijas ar "SpaceX" kosmosa kuģi "Dragon".
Sešus mēnešus ilgajā misijā, kā vienmēr, darba būs pilnas rokas. Tostarp Krievijas kosmonauti dosies ārpus stacijas, lai atvienotu no tās "Pirs" mezglu un sagatavotu vietu "Nauka" ("Zinātne") laboratorijas moduļa pievienošanai. Tāpat šajā laikā uz SKS dosies gan "Progress" apgādes kuģi, gan "Northrop Grumman" ražotais "Cygnus" kravas kuģis.
Tikmēr mikrobioloģe Keita Rubina, kas jau pabijusi SKS 2016. gadā, nodarbosies ar dažādiem eksperimentiem, tostarp audu biodrukāšanu un šūnu audzēšanu mikrogravitācijas apstākļos, tāpat turpinās darbu pie DNS sekvencēšanas. Tieši viņa 2016. gadā kļuva par pirmo astronauti, kas kosmosā sekvencējusi DNS.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
