2023. gadā dažādās vietās pasaulē būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. 20. aprīlī būs redzams hibrīds Saules aptumsums, kura laikā vietām būs novērojams pilns Saules aptumsums, bet vietām – gredzenveida Saules aptumsums. Šo aptumsumu varēs novērot Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā, Filipīnās, Indonēzijā, Jaunzēlandē un Papua-Jaungvinejā.
5. maijā Āfrikā, Āzijā un Austrālijā būs novērojams pusēnas Mēness aptumsums. 14. oktobrī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā būs novērojams gredzenveida Saules aptumsums.
28. oktobra daļējais Mēness aptumsums būs redzams Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumos, Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā.
Tas gan nebūs izteikts – maksimumā Zemes ēnā nonāks tikai nedaudz vairāk par desmito daļu no Mēness diska.
2023. gadā Latvijā būs novērojamas visas spožākās Saules sistēmas planētas. Saulei tuvāko planētu Merkuru vakaros varēs novērot ap 12. aprīli, bet labākā rīta redzamība būs ap 22. septembri. Venera būs novērojama vakaros no februāra līdz jūnija beigām, bet rītos – no septembra līdz decembrim. Marss būs redzams vakaros un nakts pirmajā pusē no janvāra līdz maijam. Jupiters būs redzams no janvāra līdz marta sākumam vakaros, no jūlija līdz septembrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet no oktobra līdz gada beigām – visu nakti.
Aktīvāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu – maksimumi ir gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī, taču visu gadu būs novērojamas arī mazāk aktīvas meteoru plūsmas, kā arī pie plūsmām nepiederošas "krītošās zvaigznes".
Pēdējos gados strauji palielinās sakaru pavadoņu skaits, tādēļ aizvien biežāk naksnīgajās debesīs var redzēt spožus punktus, kas pārvietojas dažādos ātrumos un sākotnēji var šķist interesanti, bet kopumā tie bojā debess pirmatnību un arī traucē veikt kvalitatīvus astronomiskos novērojumus.
Par krāšņākajiem notikumiem naksnīgajās debesīs atgādināsim atkārtoti, kad tie tuvosies!
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
