Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Biļetes uz šo pasākumu esot izpārdotas ātrāk nekā uz populāro Glastonberijas mūzikas festivālu, apgalvojuši Apvienotās Karalistes kosmosa aģentūras pārstāvji. Pa spīti drēgnajam laikam un lietusgāzēm kosmosa izpētes fani pulcējās Kornvolas kosmodromā, lai piedzīvotu vēsturisko notikumu. Šīs raķetes startam bija jākļūst par pirmo no Lielbritānijas teritorijas, ar kuru mākslīgie pavadoņi nogādāti Zemes orbītā. Taču pēc divdesmit minūtēm bija skaidrs – krava orbītu nesasniegs, un pirmais mēģinājums beidzies ar deviņu satelītu zaudēšanu, raksta "Space.com".

Briti uz Kornvolas kosmodromu liek lielas cerības – ja neskaita ASV, tieši Apvienotajā Karalistē saražo visvairāk mākslīgo pavadoņu pasaulē, tāpēc jau ilgu laiku plānos ir nodrošināt arī kapacitāti tos nogādāt Zemes orbītā. Preses konferencē pirms gaidāmā starta Apvienotās Karalistes kosmosa aģentūra informēja, ka valsts kosmosa industrijas kopprodukta vērtība nu sasniedz ap 7,5 miljardiem eiro gadā. Plāns attīstīt infrastruktūru nelielu satelītu palaišanai tika izziņots 2014. gadā, un Kornvolas kosmodroms ir šī plāna viens no centrālajiem objektiem.

Raķeti "LauncherOne" konstruējusi britu miljardierim Ričardam Brensonam daļēji piederošā "Virgin Orbit". Šis raķetes starts nenotika no platformas uz zemes – raķeti noteiktā augstumā nogādāja modificēts "Boeing 747" lidaparāts – līdzīgi kā "Virgin Galactic" suborbitālos kosmosa lidaparātus palaišanas augstumā uzlidina ar neparasto "Scaled Composites Model 348" lidaparātu.

Foto: AP/Scanpix/LETA
"LauncherOne" tiek palaista horizontāli no lidmašīnas, nevis vertikāli no starta platformas uz Zemes.


Raķete no "Boeing 747" nomesta pulksten 1.09 naktī uz otrdienu pēc Latvijas laika. Pirmā pakāpe, kuras dzinēji darbojās 3,5 minūtes, nostrādāja perfekti. Otrās pakāpes dzinēji darbojās gandrīz piecas minūtes, pēc to izdzišanas raķete turpināja kustību pēc inerces. Šajā lidojuma fāzē inženieri saprata, ka kaut kas nogājis greizi.

"Rādās, "LauncherOne" piedzīvojis anomāliju, kuras rezultātā šajā misijā orbītu nesasniegsim," bija dzirdams "Virgin Orbit" galvenā sistēmu inženiera Krisa Relfa secinājums starta video tiešraidē. Tādējādi zaudēti deviņi satelīti – tostarp gan vairāki nelieli Apvienotās Karalistes aizsardzības sektora būvētie minisatelīti (tā dēvētie "cubesats"), gan eksperimentāls navigācijas satelīts, kuru līdzfinansēja Eiropa Kosmosa aģentūra.

"Virgin Orbit" plāno mēģināt vēlreiz jau pavisam drīz, iespējams, pat šī gada laikā, pēc neveiksmīgā starta paziņojis kompānijas izpilddirektors Dens Hārts. Viņš norādījis, ka "Virgin Orbit" ir apņēmības pilna iekļauties kosmosa industrijas ekosistēmā kā Apvienotajā Karalistē, tā globāli.

Kornvolas kosmodroms arī nav vienīgais, no kura varēs notikt šādi starti. Šobrīd finiša taisnē ir vēl divi šādi objekti – "SpaceHub Sutherland" Skotijas ziemeļu daļā un "SaxaVord Spaceport" Šetlandas salās Skotijas piekrastē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!