2014. gadā, kad NASA slēdza līgumus ar divām kompānijām par jaunas paaudzes kosmosa kuģiem, kas piemēroti cilvēku lidojumiem, daudzi prognozēja nozares giganta "Boeing" triumfu un jaunpienācēja "SpaceX" palikšanu pastarīša lomā. Nepilnus 10 gadus vēlāk situācija ir pilnīgi pretēja, vēsta vietne "Popular Science".
Pēc tam, kad 2011. gadā pēdējos lidojumus aizvadīja ASV kosmoplāni jeb šatli, Savienotās Valstis palika bez sava "taksometra" ceļojumos līdz Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS). Nācās izmantot Krievijas "Sojuz" pakalpojumus. Kaut kosmosa joma allaž daudzināta kā paraugs, ka spēj sadarboties arī ģeopolitiski pretinieki, ASV bija skaidrs, ka ilgtspējīgs šāds risinājums nebūtu. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā tikai vēlreiz apstiprināja, ka uz šādu sadarbību paļauties var tikai līdz X stundai. 2014. gadā gan "Boeing", gan "SpaceX" tika pie līgumiem ar NASA par kosmosa kuģu izstrādi.
Analītiķi prognozēja, ka "Boeing" pieredze un resursi ļaus ātri vien izrauties priekšā. Taču nu redzams, ka NASA stratēģija slēgt līgumus ar diviem uzņēmumiem par līdzīga tipa kuģu izstrādi bija pareiza – tīri rezervei. Ja aģentūra būtu paļāvusies, ka "Boeing" ar visu tiks galā, tad vēl šobrīd ASV astronautiem nāktos izmantot citu valstu pakalpojumus nokļūšanai kosmosā.
"SpaceX" kapsula "Crew Dragon" pirmo lidojumu ar NASA astronautiem veica 2020. gada novembrī, un nu "Crew Dragon" regulāri kursē starp SKS un Zemi. Tikmēr "Boeing" kapsulas "Starliner" pirmais testa lidojums bez apkalpes bija plānots 2019. gadā, taču to nācās pārcelt, jo konstatētas problēmas ar borta datoriem. Pēc tam 2021. gadā ķibeles ar dzinēja vārstu nozīmēja vēlreiz atceltu testa lidojumu. Visbeidzot tas izdevās vien 2022. gada maijā – divus gadus pēc sākotnēji plānotā laika.
Taču ar astronautiem "Starliner" gaisā vēl nav devies. Lidojumam bija jānotiek 2022. gada decembrī, tomēr radās bažas, ka kapsulas izpletņu sistēma nav tik robusta kā gribētos un piezemēšanās laikā var pievilt. Pēc tam vēl viena potenciāla problēma, ar ko NASA pavisam noteikti negrib dzīt jokus – konstatēts, ka vadu organizēšanā izmantota uzliesmojoša lente. Jāatgādina, ka tieši ugunsgrēks kapsulā 60. gados izmēģinājumā vēl uz zemes laupīja dzīvību trim astronautiem, kuri "Apollo" misijas ietvaros gatavojās doties uz Mēnesi. "Boeing" sola lentu aizvākt, kur vien iespējams, taču nav zināms, vai to varēs izdarīt visās vietās – tas nozīmētu jau saliktās kapsulas pilnīgu "izķidāšanu", lai tiktu pie katra vadu kūļa un komponentes.
Šogad jūnijā "Boeing" un NASA paziņoja, ka problēmu novēršana prasīs vēl vismaz pusgadu, un astronauti ar "Starliner" gaisā dosies tikai 2024. gada martā. Un arī tad, ja viss turpmāk noritēs perfekti, par ko nu māc šaubas.
Šīs ķibeles sagādā ne tikai galvassāpes "Boeing" inženieriem, bet arī rada kompānijai zaudējumus. NASA ar uzņēmumu slēdza līgumu par fiksētu summu – 4,2 miljardiem ASV dolāru. Ja budžets tiek pārtērēts, tad starpību jāsedz "Boeing". Biznesa medijs CNBC lēš, ka "Starliner" izstrāde aviobūves gigantam nu jau izmaksājusi papildu pusotru miljardu.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
