Foto: AFP/Scanpix/LETA
Par to varbūt nav nav pietiekami daudz runāts un tāpēc šis fakts palicis "SpaceX" un citu kosmosa nozares spēlētāju ēnā, tomēr – Ukrainā ir vērienīga kosmosa industrija. Un reiz to varēja nodēvēt arī par plaukstošu. Savulaik valstī, kas nu ar asinīm maksā par savu brīvību, gadā tika uzbūvēti vairāki desmiti kosmisko raķešu, kā arī daudz nozīmīgu detaļu citās valstīs ražotajām raķetēm. Pašlaik Ukrainas kosmosa industrija ir nospiesta uz ceļiem, un okupantu raidītās raķetes nav pats lielākais drauds.

"Ja godīgi, es redzu, ka Ukrainas kosmosa industrija vairāk cieš nevis no Krievijas gaisa triecieniem, bet no pārtrauktajām sadarbībām," vietnei "Space.com" klāsta uzņēmējs Volodimirs Usovs, kurš vadīja Ukrainas Kosmosa aģentūru 2020. un 2021. gadā. Šobrīd Ukrainā ir daži jaunuzņēmumi un entuziastu-inženieru grupas, kas cenšas ielauzties šajā augsto tehnoloģiju nozarē, taču Usova ieskatā tas nespēj aizpildīt caurumu, ko atstās lielo programmu pārtraukšana. Tajās bija nodarbināti tūkstošiem šīs jomas profesionāļu.

Viens no pēdējiem būtiskajiem notikumiem ir "Antares" programmas neskaidrā nākotne. "Antares" ir ASV uzņēmuma "Northrop Grumman" būvētā nesējraķete, kuras vienīgais uzdevums visus šos gadus bijis nogādāt līdz Starptautiskajai Kosmosa stacijai (SKS) kravas kuģi "Cygnus". Lielu daļu šīs raķetes komponentu būvēja tieši Ukrainā, tostarp "Antares" pirmā pakāpe tika montēta Dņipro pilsētā. Kas būtiski – izmantotie dzinēji bija Krievijā ražotie "RD-181". Pēdējais "Antares" 230. sērijas raķetes starts notika 1. augustā, un šobrīd izskatās, ka sadarbība ar Ukrainu neturpināsies. Proti, "Antares" 300. sērijas raķetēm pirmo pakāpi būvēs ASV kompānija "Firefly Aerospace".

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Kā raksta "Space.com", šis ir tikai viens no Krievijas iebrukuma izraisītajiem triecieniem Ukrainas kosmosa nozarei. Neapšaubāmi, draudi ir arī tieši – gaisa triecienu un artilērijas triecienu radīti. Dņipro pilsētā esošais "Južmaš" raķešu ražotnes komplekss, kur tika montētas arī "Antares" raķešu pirmās pakāpes, regulāri bijis krievu triecienu mērķis. "Dņipro tiek uzbrukts gandrīz katru nedēļu, un krievi mērķē uz kritisko infrastruktūru. Pa "Južnoje" un "Jušmaš" ēkām bijuši vairāki triecieni, taču rūpnīcas aizvien darbojas diezgan intensīvā režīmā," komentēja Usovs. Tiesa, šobrīd tās pārorientējušās, lai ražotu karā ierautās valsts aizsardzībai nepieciešamo militāro aprīkojumu.

Savulaik Ukrainā ražoja arī "Zeņit" raķetes, kuras Īlons Masks esot pat nodēvējis par labākajām pasaulē, ja neskaita "SpaceX" būvētās. Tās no Baikonuras kosmodroma kosmosā devās arī dažus gadus pēc tam, kad Krievija jau bija anektējusi Krimu un okupējusi teritorijas Ukrainas austrumos. Pēdējo reizi "Zeņit" raķete lidojumā devās 2017. gadā.

Ukrainā tiek ražotas arī augšējās pakāpes raķetēm "Vega" un "Vega C", kuras būvē Itālijā un izmanto Eiropas Kosmosa aģentūra. Tomēr arī šī sadarbība var tuvoties noslēgumam, brīdina Usovs. Itālijas firma "Avio" vēl nav paziņojusi, vai turpinās sadarbību ar "Južmaš" un "Južnoje", tomēr esot pamats domāt, ka tiks meklēti jauni partneri Eiropā. Kaut šāds lēmums Ukrainas kosmosa industrijai būs sāpīgs, Usovs izprotot arī otru pusi – kara dēļ Ukraina kļuvusi par augsta riska partneri, kaut nav pie tā vainojama.

Kara dēļ apdraudēta arī Ukrainas iesaiste "Vega" un "Vega C" (attēlā) raķešu būvniecībā.


"Ukraina šobrīd saņem lielu militāro atbalstu, taču, ja raugāmies uz sadarbības projektiem kosmosa nozarē, tie principā ir beigušies," bilst kādreizējais Ukrainas Kosmosa aģentūras vadītājs un piebilst. "To var saprast. Mūsu partneri zina, ka kara dēļ ir apdraudēta kosmosa tehnoloģiju attīstība, ir apdraudēta lidojumu grafika ievērošana un attiecīgi tiek radītas problēmas klientiem. Neviens nevēļas uzņemties šādu risku."

Arī Usova kosmosa jaunuzņēmums "Kurs Orbital", kaut daļu darba aizvien veic Ukrainā, galvenokārt nu bāzēts Eiropā. Viņš ar līdzgaitniekiem gan cer, ka tas ļaus paturēt Eiropas durvis atvērtas sadarbībai un ar laiku atgriezt Ukrainu pasaules kosmosa industrijas apritē.

Par Krievijas sāktā kara radītajiem riskiem Ukrainas kosmosa industrijai "Campus" rakstīja arī pērn aptuveni mēnesi pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. Rakstu vari lasīt šeit:

Vēl viens no Krievijas iebrukuma upuriem – Ukrainas kosmosa industrija

Foto: Shutterstock


Krievijas okupācijas spēki jau trīs nedēļas uzbrūk Ukrainai, cenšoties ieņemt lielākās pilsētas, kā arī terorizējot un nogalinot civiliedzīvotājus ar uzlidojumiem, raķešu un artilērijas apšaudēm. Krievijas uzsāktais karš jau dzēsis tūkstošiem dzīvību un izpostījis civilo infrastruktūru. Diemžēl šobrīd izskatās, ka upuru vēl būs daudz – gan zaudētas dzīvības, gan sagrautas pilsētas. Viens no zaudējumiem ir arī Ukrainas kādreiz varenā kosmosa industrija, kas pēdējos gados pamazām sāka atdzimt un attīstīties. Ukrainā pat tika būvētas raķetes, kuras miljardieris Īlons Masks nosaucis par otrām labākajām pasaulē. Protams, uzreiz aiz "SpaceX" ražotajām.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!