Mīkla atminēta? Zinātnieki apgalvo, ka atšifrēta viena no senākajām rakstībām

Šobrīd par senāko zināmo rakstu valodu uzskatāms šumeru ķīļraksts. Desē uzskata, ka agrīnā ēlamītu rakstība bijusi lietošanā vienlaikus ar ķīļrakstu, un šis ir viens no apgalvojumiem, ko citi arheologi apstrīd – proto-ēlamītu valoda dažu citu pētnieku ieskatā tomēr ir nedaudz jaunāka par ķīļrakstu.

Ēlamīti bija Ēlamas valsts iedzīvotāji senās Babilonijas austrumos pie Persijas līča, kas tur mitinājušies pirms aptuveni pieciem tūkstošiem gadu jeb trim tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras – starp seno Mezopotāmiju un Indas upes ieleju. Šajā pētījumā runa ir par divām ēlamītu lietotām rakstībām – jau minēto proto-ēlamītu rakstību un ēlamītu lineāro rakstību, kas parādījusies apmēram 800 gadus vēlāk (cik nu pašlaik ļauj spriest arheoloģiskās liecības). Lineārā rakstība ir sistēma, kurā rakstu zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām.

Desē ar kolēģiem ēlamītu lineāro rakstību daļēji atšifrējis tāpēc, ka ticis pie iespējas izpētīt senus sudraba kausus, kur teksti iegravēti gan ēlamītu rakstībā, gan ķīļrakstā. Gluži kā Rozetas akmens (attēlā) ļāva izprast ēģiptiešu hieroglifus.

Liecību par ēlamītu lineāro rakstu arī ir visai maz, tāpēc nav brīnums, ka ar simbolu atšifrēšanu tik ātri neveicās. Piemēram, 19. gadsimtā atšifrētā ķīļraksta gadījumā arheologiem un kriptogrāfiem bija pieejami tūkstošiem paraugu. Šajā gadījumā ir apmēram 1600 proto-ēlamītu rakstības paraugu, bet tikai 43 liecības ar ēlamītu lineāro rakstību. Šķiet, tā lietota vien sporādiski un izzudusi apmēram pirms apmēram 3800 gadiem.

Pagaidām nav arī vienprātības, vai proto-ēlamītu un ēlamītu lineārā rakstība vispār ir cieši saistītas. Daži uzskata, ka abas rakstu sistēmas atdala pārāk liels laika posms, lai tās būtu saistītas. Citi tomēr domā, ka agrīnā ēlamītu rakstība ir ēlamītu lineārās rakstības pamats.

Sudraba biķerus, kas glabājās privātā kolekcijā Londonā, Fransuā Desē sāka pētīt 2015. gadā. Tā kā uz tiem bija gravējumi gan ķīļrakstā, gan ēlamītu lineārajā rakstībā, turklāt iegravēti bija vēsturē zināmu ēlamītu valdnieku vārdi, Desē varēja daļu no simboliem atšifrēt. Kopumā viņam ar kolēģiem izdevies atškifrēt 72 zilbes jeb aptuveni 96% no šobrīd vēsturiskajās liecībās redzamajām rakstu zīmēm.

Tas, kur citi pētnieki nepiekrīt Desē un viņa komandai, ir proto-ēlamītu rakstības saikne ar ēlamītu lineāro rakstību. Piemēram, Džeikobs Dāls no Oksfordas Universitātes uzskata, ka 800 gadu, kas nošķir abas rakstības, tomēr ir pārāk liels laika posms, lai runātu par ciešu saistību. Tāpat nevienprātība ir par jau minēto Desē uzskatu, ka šumeru ķīļraksts un proto-ēlamītu rakstība ir radniecīgas un lietotas vienlaikus.

Desē ar kolēģiem cer, ka šīs neskaidrības palīdzēs kliedēt turpmākajos izrakumos atrastās liecības.