Bērns lūdz naudu Ulmanim, Vadonis viņam uzsūta policiju. Mazā Jānīša stāsts

Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma Latvijas autoritārais līderis Kārlis Ulmanis Politiskās policijas pārvaldi izmantoja ne tikai savu politisko konkurentu vajāšanai, bet arī krietni vienkāršākam uzdevumam – noskaidrot visu par cilvēkiem, kas Ulmanim raksta vēstules ar lūgumu pēc materiālas palīdzības. Tiem, kuriem palīdzību vajadzēja, kā rāda Skrīveros dzīvojošā Jānīša piemērs, Ulmanis tiešām arī nedaudz palīdzēja.

"Mīļo onkul! Es tevi stipri mīļi gribu lūgt, lai tu palīdzi man. Mēs esam divi vien, tētiņš mūs sen atstājis un mammīte ir slima, bet es esmu vēl mazs un nevaru maizīti nopelnīt. Man ir tikai 9 gadi, un mammīte raud un saka, ka nevarēšot mani uzaudzināt. [..] Tad esi tu mīļš un palīdzi man uzaugt lielam. Kad es būšu liels, tad es būšu dūšīgs karavīrs un tēvu zemi sargāšu, un būšu dūšīgs strādnieks. Es zinu, ka būsi labs onkulis un palīdzēsi man ar, tu jau visiem palīdzi, gan jau zināsi, kā man ar palīdzēt. Bet par to es tev vienmēr pateikšos. Jānītis Šķilters."

Šādu vēstuli Ministru prezidents Kārlis Ulmanis saņēma 1935. gada oktobrī.