'Kur jūs bijāt paslēpies?' Ulmaņa miesassargs, kurš gandrīz apmānīja čeku

Foto: Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis piknikā Tomes zivju audzētavā. 1935. gads. Trešais no kreisās - Ulmaņa miesassargs Harijs Švāns. Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā glabājas fotoalbums, kurā dokumentētas Kārļa Ulmaņa gaitas 1935. gada vasarā. Ulmanis tobrīd bija Ministru prezidents, un kāds no viņa tuvāko loka ar fotoaparātu cītīgi fiksēja valstsvīra ikdienu. Fotogrāfijās no Tomes zivju audzētavas, kur Ulmanis atpūtās vasarā, Arkādijas parka, "Ezerkleišu" mājām, kur Ulmanis ar radiem svinēja Jāņus, Skrīveriem, Jaunjelgavas un Bauskas netālu no Ulmaņa teju vienmēr ir redzams jauns vīrietis, kurš nav ne politiķis, ne kancelejas darbinieks. Šis puisis ir Harijs Švāns – Ulmaņa personīgais miesassargs no 1933. gada līdz pat 1940. gadam, cilvēks ar neparastu likteni un vienīgais no Ulmaņa apsardzes, kas pārdzīvoja 2. pasaules karu.

Harijs Švāns ir dzimis 1905. gadā Jūrmalā, Dubultos. Kara dēļ viņš nepabeidza vidusskolu, 14 gadu vecumā piedalījās Latvijas Neatkarības karā Atsevišķās studentu rotas sastāvā, bet tad kļuva par kurjeru Latvijas armijas galvenā štāba iekšējās izlūkošanas nodaļā. Kā liecina čekas materiāli, 1927. gadā pēc obligātā karadienesta Švāns sācis strādāt Politiskās policijas pārvaldē, kur viņa pirmais uzdevums bija novērot padomju Krievijas vēstniecību Rīgā, kā arī izsekot vēstnieku un noskaidrot, ar kādiem cilvēkiem viņš tiekas. No 1930. gada Švāns Politiskajā policijā veica operatīvo darbu, veidoja aģentūras tīklu vairākās Rīgas fabrikās, kā arī piedalījās komunistu un citu noziedznieku arestos.

Pagrieziena punkts Švāna karjerā bija 1933. gada novembris, kad Politiskā policija viņu norīkoja darbā par Ulmaņa miesassargu. Šajā amatā Švāns palika līdz pat 1940. gada 4. jūlijam, kad pēc padomju okupācijas viņu atlaida no darba. Čekas krimināllietā, kas glabājas Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā, ir pavisam maz ziņu par Švāna strādāšanu pie Ulmaņa. Noprotams, ka viņš šajā amatā tika kā Ulmanim lojāls cilvēks. 1929. gadā Švāns iestājās Latviešu zemnieku savienībā, arī Politiskajā policijā viņam tika uzticēti svarīgi uzdevumi. Čekā Švāns liecināja, ka apsargājis Ulmani arī 1934. gada 15. maija apvērsuma laikā, kad Ministru prezidents pārvietojās pa Rīgu.

1939. gada nogalē Ulmaņa apsardzībai tika izveidota atsevišķa Politiskās policijas nodaļa, kurā darbojās arī Švāns. (Par to sīkāk lasiet "Delfi" publikācijā "Savu galveno uzdevumu viņi neizpildīja. Kas bija Kārļa Ulmaņa miesassargi un ko viņi (ne)paveica".) Dienesta laikā Švāns tika apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni un Triju Zvaigžņu ordeņa II pakāpes Goda zīmi. Diemžēl portālam "Delfi" līdz šim nav izdevies atrast avotus vai liecības, kur Švāna darbs Ulmaņa personīgajā apsardzē būtu raksturots sīkāk.

SD darbinieks

1940. gada vasarā, kad Latviju okupēja PSRS un lielāko daļu Ulmanim tuvu stāvošo cilvēku padomju represīvās iestādes uz karstām pēdām aizturēja, Švānam brīnumainā kārtā izdevās izglābties.