Mēs visi iegūstam no zinātnes, pat varbūt nemaz nezinot, ka tāda zinātne notiek, pārliecināts ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Āris Jansons. Viņš ir no Slīteres un ar meža nozari saistīts jau kopš bērnības – abi vecāki darbojās šajā jomā – tāpēc arī aizgājis studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti. Šobrīd Āris pēta, kā mežā visefektīvāk uzkrāt oglekli – šis ir būtisks pētījumu virziens laikā, kad strauji jārot kompleksi risinājumi klimata pārmaiņu iegrožošanai. Viņa darbs ir pamanīts un novērtēts – Jansons ir viens no 12 personībām, kuru stāsti iekļauti izstādē "Zinātne Latvijai 2022".

"Meža zinātnē man izdevies strādāt ar dažādiem aspektiem, un viens no šī brīža nozīmīgākajiem attiecas uz oglekļa uzkrājumu vecās audzēs – tādos mežos, kas ir 160-180 un vairāk gadus veci. Tāda veida informācijas ļoti trūkst. Mums jāveido izpratne, kā visefektīvāk mežā uzkrāt oglekli, virzoties uz klimatneitralitāti," skaidro zinātnieks.

Vecām audzēm ir sava funkcija – kaut kāda daļa vajadzīga, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai. Kaut kas vajadzīgs arī saimnieciskajai pusei, bioekonomikai. "Kā tās sabalansēt? Mēs tagad to zinām un varam pateikt, kā ir. Tad politisko lēmumu pieņēmēji var saprat, kādus lēmumus pieņemt."
Mani zinātnē piesaista darīt to, ko citi nav darījuši un sapratuši, un pēc tam pastāstīt – o, ir šitā!
Āris Jansons

Āris iesaistīts arī projektā par atbalsta rīka izstrādi vēja bojājumu riska mazināšanai bērza un apses mežaudzēs. "Jau tagad redzam, ka vētru Latvijas mežos vētru kļuvis vairāk, un nākotnē to būs vēl vairāk. Svarīgi prognozēt, kādus kokus vētras ietekmē visvairāk un izstrādāt pieejas, kā šo ietekmi varam mazināt," bilst pētnieks.

Turpinot zinātnisko darbību, Āris vēlas iegūt arvien vairāk datu, kas ļautu arvien labāk sabalansēt meža īpašnieku, meža audžu un to iemītnieku vajadzības. "Meža īpašnieks aiziet un nopērk stādiņu, iet un stāda. Viņš nemaz nezina, lai stādiņš būtu tāds, ka koks nākotnē labi augs, būs izturīgāks pret slimībām un piemērotāks nākotnes klimatam, apakšā ir vesela zināšanu bāze, kas ir skaondensēta un ielikta iekšā tajā stādiņā."

Izstādi "Zinātne Latvijai 2022" līdz 29. janvārim var aplūkot Latvijas Nacionālās bibliotēkas 1. stāva 1. izstāžu zālē. Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā izstāde vēsta par divpadsmit Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kas pārstāv dažādas paaudzes, dažādas zinātnes nozares un dažādas zinātniskās institūcijas, tādējādi parādot Latvijas zinātnes spēku un daudzveidību. Noskenējot QR kodu, izstādes apmeklētājs savā viedtālrunī var noskatīties trīs minūšu garu video stāstu par katru no zinātniekiem un tādējādi tuvāk iepazīt gan zinātnieku, gan viņa pārstāvēto zinātnes nozari. Visi video stāsti tiks publicēti arī "Delfi Campus".

Klikšķinot šeit, vienkopus atradīsi visus "Zinātne Latvijai" stāstus – gan šī gada, gan pagājušā gada.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit