Foto: NASA

10 miljoni tonnu. Apmēram tādā daudzumā ik gadu Zemes atmosfērā varētu veidoties un dažādās ķīmiskās reakcijās iesaistīties savienojums, par kuru līdz šim zinātnieki domāja – tas ir tik nestabils un "dzīvo" tik īsu brīdi, ka tam nav nekādas būtiskas lomas atmosfērā. Tomēr jauns pētījums liecina, ka šis priekšstats, iespējams, bijis kļūdains. Hidrotrioksīdi (ROOOH) atmosfērā var saglabāties pat vairākas stundas un darboties kā spēcīgi oksidētāji.

Labu laiku uzskatīts, ka šie savienojumi ir pārāk nestabili, lai atmosfērā dabiskos apstākļos saglabātos ilgi. Taču nupat zinātniskajā žurnālā "Science" publicēts darbs liecina – tie ir blakusprodukts rūpniecībā plaši izmantotām ķīmiskajām reakcijām un ir gana stabili, lai paspētu reaģēt ar citiem savienojumiem atmosfērā.

Hidrotrioksīdi ir viens no ūdeņraža polioksīdu paveidiem. Vienkāršākais šāds ūdeņraža polioksīds ir ūdens – divi ūdeņraža atomi un viens skābekļa atoms molekulā. Vēl viens plaši sastopams savienojums ir ūdeņraža peroksīds – divi ūdeņraža atomi un divi skābekļa atomi. Lielai daļai no mums šis ūdeņraža polioksīds atrodas mājas aptieciņā.

Kā jau var noprast, trioksīdi ir savienojumi ar vēl vienu skābekļa atomu un reaģē vēl spēcīgāk nekā peroksīdi.
Jau bija zināms, ka ūdeņraža peroksīdi var veidoties atmosfērā, taču līdz šim nebija skaidrs, vai tur rodas arī trioksīdi. "Science" publicētajā darbā, kur spēkus apvienojuši Kopenhāgenas Universitātes, Leibnica Troposfēras pētījumu institūta un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki, pierādīts – šie savienojumi atmosfērā nonāk kā izplatītu ķīmisko reakciju blakusprodukts. Galvenā no tām ir izoprēna oksidācija. Izoprēns ir ogļūdeņradis, ko izmanto kaučuka ražošanā. Izoprēna oksidācijas rezultātā ik gadu atmosfērā varētu nonākt aptuveni 10 miljoni tonnu hidrotrioksīda. Koncentrācijas gan ir ļoti zemas.

Laboratoriskos eksperimentos pētnieki arī pierādīja, ka hidrotrioksīdi atmosfērā nemaz nenoārdās tik ātri, cik iepriekš domāts. "Pierādījām, ka tie var eksistēt vismaz 20 minūtes," sarunā ar vietni "Live Science" spriež viens no darba autoriem, Kopenhāgenas Universitātes ķīmiķis Henriks Grums Kergords.

Šis atklājums nenozīmē, ka atmosfērā notiek kas jauns un iepriekš nebijis. Visdrīzāk hidrotrioksīdi tur vienmēr veidojušies, tikai līdz šim tam nebija droši apstiprinātu empīrisku pierādījumu. "Esam ļoti gandarīti par to, ka spējām pierādīt šo savienojumu esamību atmosfērā un to, ka tie "dzīvo" gana ilgi, lai, visticamāk, spēlētu arī nozīmīgu lomu," vietnei "Live Science" skaidro pētījuma vadošais autors Torstens Bernts.

Nākamais solis šajos pētījumos būs, kā šie savienojumi atmosfērā varētu ietekmēt vidi un vai tiem ir arī kāda ietekme uz cilvēku veselību. Pētnieki spriež, ka šie savienojumi atmosfērā, visticamāk, darbojas kā oksidanti. Iespējams, hidrotrioksīdiem ir arī zināma ietekme tad, kad ieelpojam gaisu ar šiem savienojumiem sastāvā, taču pagaidām tie ir tikai pieļāvumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit