Arvien straujāk kūstot ledājiem Zemes polārajos apgabalos, rezultāts būs ūdens līmeņa celšanās. Iespējams, šis process nu jau ir neizbēgams ar visām izrietošajām sekām. Taču zinātniekus satrauc ne tikai tas. Ledāji sevī slēpj arī citas potenciālas briesmas. "Ir X faktors, par kuru mēs īsti neko daudz nezinām," izdevums "Newsweek" citē Ūmeo Universitātes (Zviedrija) infekciju slimību speciāliste Brigita Evengārda.

Pagātnes "zombiji" atdzīvojas


Zinātniskajā fantastikā (pārsvarā, protams, šausmenēs) netrūkst stāstu par kādu nejauši no laboratorijas izsprukušu vīrusu, kas nolemj civilizāciju bojāejai. Un reizēm patogēns vai parazīts nav "izbēdzis" no laboratorijas, bet gan nejauši uziets dabā – atbrīvots no mūžīgā sasaluma skavām kā 2009. gada trillerī "Atkusnis" vai dažās žanra klasikas "X-files" sērijās.

Taču vai stāstiem par mums svešiem pagātnes patogēniem, kas "atdzīvojušies", tiešām vieta vien šausmenēs? Helsinku Universitātes pētnieks Džovanni Strona un Flindersa Universitātes ekoloģijas profesors Korijs Bredšovs uzskata, ka šie riski ir visai reāli. Un viņi nav vienīgie.

Pētniekiem laboratorijās jau izdevies ne reizi vien atdzīvināt un padarīt infekciozus patogēnus, kas sasalumā gulējuši ne simtiem, bet tūkstošiem gadu ilgi, vai dažos gadījumos pat vairākus simtus tūkstošus gadu. Piemēram, 2003. gadā izdevās atdzīvināt baktērijas, kas ņemtas no ledus serdeņa tādā dziļumā, kas veidojies pirms 750 tūkstošiem gadu.


2014. gadā atdzīvināts pirms apmēram 30 tūkstošiem gadu sasalis vīruss Pithovirus sibericum. Pagaidām "augšāmcelti" un laboratorijās pētīti vien tādi sasalumā atrastie vīrusi, kas spējīgi inficēt vienšūnu organismus. Cilvēkiem tie nav bīstami, ar tiem var droši darboties un izmantot kā modeli, lai mēģinātu prognozēt, kādi vēl patogēni varētu slēpties tūkstošgadēm senos sasalušas augsnes un ledāju slāņos. "Mēs nekad neriskētu izolēt tādu vīrusu, kas varētu inficēt mūsdienās dzīvojošos zīdītājus," savulaik vietnei "Live Science" skaidroja biologs Žans Mišels Klaverī.

Daži gadījumi jau ir fiksēti. Tiesa, ar mums jau pazīstamiem slimību izraisītājiem. Taču tas liecina, ka tie ilgstoši spēj izdzīvot sasalumā. Kā vienu piemēru var minēt 2016. gadā notikušo gadījumu, kur Sibīrijas mēra uzliesmojums nonāvēja ap diviem tūkstošiem ziemeļbriežu un vienu cilvēku Sibīrijas ziemeļrietumos. Izpētot uzliesmojuma izcelsmi, secināts, ka patogēns izplatījies no ziemeļbrieža līķa, kas ilgstoši bija pavadījis sasalumā un nu atkusis.

Sekstiljoni patogēnu


Kūstot ledājiem, ik gadu vidē nonāktu ap četriem sekstiljoniem (tas ir skaitlis ar 21 nulli) mikroorganismu. Kādu risku tas rada? Viegli jautāt, ļoti grūti atbildēt. Zinātniekiem nav iespēju prognozēt, kādi tieši šie patogēni būtu un ko tie spētu inficēt – vienšūņus, kukaiņus, augus? Arī zīdītājus? Ar datorsimulācijām var modelēt dažādus scenārijus un pēc dažādiem parametriem izvērtēt, kuri šķiet ticamāki, taču tas aizvien ir liels nezināmais – X faktors.

Tas, ko varam teikt diezgan droši – jo vairāk nezināmu patogēnu vidē un jo biežāk ar tiem nonāksim saskarsmē, jo lielāks risks, ka kāds no tiem izraisīs epidēmiju. Arī šobrīd, cilvēkiem "apgūstot" iepriekš neskartas dabas teritorijas un iespiežot dzīvniekus arvien mazākās teritorijās, pieaug zoonotisku saslimšanu risks. Starpsugu vīrusu pārnese ir lieta, ar ko cilvēcei bijusi pieredze arī pagātnē. Taču kā ar patogēnu, kas izdarījis lēcienu nevis telpā, bet gan laikā – atbrīvots no simts tūkstošus gadus sena sasaluma slāņa? Kā norāda vietne "Live Science", tā pētniekiem ir vēl neapgūta teritorija.

2022. gadā Otavas Universitātes zinātnieki publicēja darbu, kurā analizēti Kanādas Arktikā esošā Heizena ezera ūdenī un gultnes materiālā atrodamie mikroorganismi. Sekvencējot šo organismu DNS un RNS, tika radīta visai pilnīga ezerā atrodamo vīrusu aina. Pētnieki no šī darba secināja, ka "ziemeļi nākotnē var kļūt par ražīgu jauno pandēmiju izcelsmes vietu", ja ledus turpinās kust.

Bažas nav saistītas tikai ar cilvēkam potenciāli bīstamu patogēnu "izlaušanos". Pamatīgu postu var nodarīt arī senās baktērijas un vīrusi, kas inficē un iznīcina kādu būtisku posmu barības ķēdē ar tālejošām sekām.

Evengārda rezumē: "Ir tik daudz, ko mēs nezinām, un ļoti maz cilvēku atbildes ir meklējuši mūžīgajā sasalumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!