2024. gada dzīvotne Latvijā – mitrāji

Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, kur sastopas zeme un ūdens, tai skaitā cilvēku veidoti mitrāji.

"Lai izprastu mitrāja būtību, jāatceras, ka dzīvība radusies tieši ūdenī, un mitrājs – tā ir vieta, kur satiekas un mijas zeme un ūdens. Tāpēc mitrājs ir dzīvības pilns. Tajā ir tādi apstākļi, lai varētu attīstīties un mājot gan sauszemes, gan ūdens sugas, gan sugas, kurām vajag tieši pārplūdušas vietas. Ziemeļamerikas dumbrāji, tropiskie mangrovju meži, lagūnas – tie visi ir pasaulē pazīstami mitrāji. Taču tikpat svarīgi un īpaši ir Latvijas mitrāji – mums jāapzinās to patiesā vērtība un jāsaprot, ka tie mums nepieciešami vairāk, nekā mēs domājam," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis.

Lauksaimniecībā mitrāju teritorijas, piemēram, slapjas pļavas, ir liels izaicinājums, jo tās ir sarežģīti apsaimniekot, tāpēc tās tiek vai nu nosusinātas vai arī atstātas bez apsaimniekošanas.

To pierāda arī vairāki fonda projekti, kuros sadarbībā ar lauksaimniekiem tiek ekstensīvi apsaimniekotas palieņu pļavas.

Mitrāju augu sugas, kuras visi atpazīst, ir niedres, vilkvālītes, spilves, purva cūkauši, vaivariņi, dzērvenes, specifiskas mitrāju sugas ir, piemēram, lēzela lipare un purva mātsakne, bet košākās – Eiropas saulpurene, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, zemeņu āboliņš, bezdelīgactiņa.

Taču šīs dzīvotnes nozīmīgas ne tikai dabas daudzveidībai – tās sniedz būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, kas svarīgi mūsu eksistencei. Kā būtiskākos var minēt trīs – plūdu regulāciju, ūdens attīrīšanu un oglekļa uzkrāšanu.

1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta starptautiska konvencija par mitrājiem – vienīgā starptautiskā vides konvencija, kas veltīta kādai noteiktai ekosistēmai. Lai arī mitrāju nozīme jau pirms vairāk nekā 50 gadiem tika tik spēcīgi uzsvērta globālā līmenī, tie turpina izzust. Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35 procenti mitrāju, to platības samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži. Arī Latvijā mitrāju teritorijas vēsturiski un šobrīd samazinās. Palieņu pļavas, viena no nozīmīgākajām mitrāju dzīvotnēm, Latvijā saglabājušās vien nepilnos 0,3 procentos valsts teritorijas.

Šogad gada dzīvotnei par godu Latvijas Dabas fonds izdevis fotogrāfa Kristapa Kalna veidotu lielformāta mākslas foto kalendāru "MITRĀJI", kas ataino dažādas mitrāju ainavas saistībā ar konkrētā gadalaika sajūtām. Lielformāta mākslas foto kalendāru "MITRĀJI" pret ziedojumu var iegādāties Latvijas Dabas fondā, sazinoties pa e-pastu lfd@ldf.lv.

"Latvijas sabiedrībā mitrāji nav īpaši pazīstami, tāpēc šogad aicināsim tos iepazīt un izzināt. Sadarbībā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu veidotais kalendārs ir pirmā iniciatīva mūsu mitrāju gadā, kas parāda to, kā mitrāji spēj iedvesmot mākslas tapšanu. Šogad arī uzsāksim sadarbību ar kosmētikas ražotāju "Stenders", kopīgi veidojot iniciatīvu mitrāju atjaunošanas atbalstam. Pavasarī un vasarā aicināsim cilvēkus uz Ainavu tūrēm mitrājos, īpašā kampaņā mācīsim, kā katrs var izveidot savu mini mitrāju un kāds no tā labums, un, protams, turpināsim sadarbībā ar lauksaimniekiem atjaunot un apsaimniekot mitrājus," saka Jānis Ķuze.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei.

Gada dzīvotne 2015 – bioloģiski vērtīgie zālāji,
Gada dzīvotne 2016 – niedrāji,
Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta,
Gada dzīvotne 2018 – dižkoks,
Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži,
Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava,
Gada dzīvotne 2021 – upju straujteces un dabiski upju posmi,
Gada dzīvotne 2022 – pilsēta,
Gada dzīvotne 2023 – kritala.