Sadarbībā ar valsts izglītības attīstības aģentūru
Sponsor Logo
Pieredze bez noilguma
Profesore Anda Rožukalne atklāj 'Erasmus+' plašās iespējas
Pieredze bez noilguma
Profesore Anda Rožukalne atklāj 'Erasmus+' plašās iespējas
Foto: LETA
Pirmā asociācija ar "Erasmus+" nereti ir raibākie augstskolas studiju mēneši, kuros gūta neaizmirstama pieredze ārvalstu universitātē un iemantoti draugi no visas pasaules, taču tas nebūt nav viss. "Erasmus+" piedāvā plašu akadēmiskās sadarbības tīklu, kurā piedalās gan studenti, gan akadēmiskais personāls, gan arī projektos apvienojas veselas universitātes, lai darbos pārvērstu idejas, kuras ar pašreizējiem resursiem paliktu nepiepildītas.
Kā atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un mediju eksperte Anda Rožukalne, dalība "Erasmus+" programmā RSU Komunikācijas fakultātē ir regulāra akadēmiskā darba daļa visos līmeņos – nosūtot un uzņemot gan studentus, gan pasniedzējus, kā arī veidojot pašiem un piedaloties kā partneriem dažādos sadarbības projektos.

No Rožukalnes vadītās Komunikācijas fakultātes visbiežāk izglītoties uz kādu ārvalstu universitāti dodas žurnālistikas un multimediju studenti. Vismaz vienu reizi gadā pasniegt kur citur dodas arī mācībspēki, kā arī ik semestri tiek uzņemti 3–5 vieslektori. Pati šajā programmā kā vieslektore profesore piedalās jau kopš 2009. gada vismaz 1–2 reizes gadā.

Tālākie punkti, uz kurieni "Erasmus+" RSU Komunikācijas studentiem piedāvā doties, ir Spānija un Grieķija, taču ļoti populāras ir arī Skandināvijas valstis, jo īpaši Zviedrija, kur Jenšēpingas Universitātē kā "Erasmus+" pasniedzēja viesojusies arī Rožukalne. Gana pieprasītas ir arī apmaiņas studijas tepat blakus – Igaunijā, Čehijā un Bulgārijā, kur atrodas amerikāņu koledžas tipa mediju skola.

"Pretēji stereotipiem, "Erasmus+" nav ierēdņu rotācijas aplis. Tā ir programma, kurā tev kaut kam ir jābūt, lai tevi aicinātu. Un arī tavai universitātei un taviem studentiem ir jābūt tādiem, lai kāds gribētu braukt. Respektīvi, abām pusēm ir jābūt kvalitatīvām, lai ar tevi gribētu sadarboties, – vai tā būtu pasniegšana, pētniecība vai praktisks projekts," atklāj Rožukalne.

Vaicāta, vai mūsdienās augstākā izglītība vispār ir iedomājama bez dalības starptautiskās apmaiņas programmās un projektos un vai šāda pieredze jau tiek uzskatīta par pašsaprotamu un ļoti nepieciešamu akadēmiskās vides sastāvdaļu, profesore atbild apstiprinoši.
"Erasmus+" dod iespēju izdarīt to, kas vēl nekad nav darīts. Īstenot idejas, ko nevarētu atļauties ar pašreizējiem resursiem. It īpaši tas attiecas uz projektiem. Turklāt – braucot pats un uzņemot citus, apspriežot un risinot problēmas, tu gan uzzini, kur un kāds esi tu pats, gan iepazīsti citus."
Labākais "lakmusa papīriņš" augstākās izglītības kvalitātei ir ārvalstu studenti. "Varu droši sacīt, ka visi, kas ir bijuši manos kursos – vai tie būtu nīderlandieši, franči, slovēņi vai spāņi –, ir ļoti iedvesmoti par to, kādā veidā mēs mācām. Kaut vai par to, ka, piemēram, veidojam pētnieciskās žurnālistikas žurnālu, atzinīgi novērtē arī mūsu tehnoloģiskās iespējas video un audio studijā, kā arī pasniedzēju pieejamību. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, kur akadēmiskā tradīcija ir vairāk hierarhiska, pie mums jebkurš profesors ir pieejams mobilā telefona zvana attālumā," atklāj Rožukalne.
Tīklošanās kā pievienotā vērtība
Nereti, uzklausot pieredzes stāstus par apmaiņas studijām ārvalstīs, nākas dzirdēt atklāsmi, ka mācību process svešumā izrādījies ne tik intensīvs kā mājās un atlicis laika arīdzan paceļot un iepazīt vietējo kultūru.

Vaicāta, kamdēļ tā un vai tiešām akadēmiskā vide Latvijā ir striktāka un organizēta intensīvākā manierē, Rožukalne atklāj, ka galvenie iemesli, kādēļ šāda atskārsme var rasties, ir individuālais studiju mērķis un dzīves apstākļi. Proti, Latvijā students ļoti bieži ir spiests mācības apvienot ar darbu, tāpēc, aizbraucot apmaiņā, visbeidzot var pilnībā nodoties tikai studijām.

"Mūsu students, kas ir ārkārtīgi stresains, noskrējies starp darbiem un mācībām, negulētām naktīm, kurās top studiju darbi, ierodoties vietā, kur studijām mierīgi var veltīt visu savu laiku, – tas var radīt sajūtu, ka pie mums mācības ir grūtākas. It sevišķi tas attiecas uz valstīm, kur cilvēki vispār tik ļoti nestreso, piemēram, Grieķiju," skaidro profesore.

Tieši tāpēc "Erasmus+" laiks bieži vien studentam ir iespēja no tiesas pabūt ar sevi, uzzināt par sevi ko jaunu vidē, kur nevienam neesi zināms un neesi sevi pierādījis. Šajā brīdī kā pievienotā apmaiņas studiju vērtība tad arī "pieslēdzas" tīklošanās – socializēšanās ar studiju biedriem un pasniedzējiem ārpus formālā mācību procesa.
Ja studijas tiek strukturētas atbilstoši regulējumam tikai kā nodarbības, bet pietrūkst tāda dabiska formāta kā, piemēram, diskusiju vakars vai iepazīstināšana ar savu jauno pētījumu, ja visi ir tik ļoti noslogoti un noskrējušies – gan studenti, gan pasniedzēji – , ka nav iespējams pat piecas minūtes aprunāties ne pirms, ne pēc lekcijas, tad arī nekāda tīklošanās nevar notikt. Taču tas ir ļoti svarīgi, un "Erasmus+" to sniedz.
Tiesa, kultūršoku gan komunikācijas īpatnību ziņā, gan krietni atšķirīgā attieksmē pret studijām piedzīvo arī mācībspēki: "Ir bijis šoks par to, cik ieinteresēti un tiešām mācīties griboši var būt studenti. Man vislielākais pārsteigums bija maģistranti Helsinku Universitātē Somijā, kuriem stāstīju par Baltijas medijiem. Pirmo reizi manā pasniedzējas karjerā, ierodoties astoņos no rīta uz lekciju, visa grupa bija izlasījusi iepriekš sūtīto literatūru, turklāt viņi uzreiz gribēja par to diskutēt. Nekad iepriekš par ko tādu neesmu uzdrīkstējusies pat sapņot! Savukārt lekcijas beigās pie manis stāvēja studentu rinda, sakot, ka bijis tik interesanti, vai varu vēl ko atsūtīt izlasīt. Tad es patiesi pārbijos (smejas)."
Unikāls stratēģiskās partnerības projekts
Ļoti uzskatāms pierādījums tam, ka "Erasmus+" ļauj paveikt to, kas citādi nebūtu iespējams, ir starptautiski sadarbības projekti. Tāds ir arīdzan unikālais stratēģiskās partnerības projekts "Media and Information Literacy & Innovative Teaching Methods Laboratory" (MIL&LAB), kura īstenošana sākās 2017. gada novembrī un noslēdzās šī gada vasarā. RSU šajā projektā ir vadošais partneris, no Latvijas puses iesaistot ziņu aģentūru LETA un Latvijas Nacionālo bibliotēku, savukārt no starptautiskajiem partneriem ir piesaistītas vairākas augstskolas – Tartu Universitāte, Viļņas Universitāte, Vroclavas Universitāte un Gēteborgas Universitāte.

Kā atklāj Rožukalne, kura ir šīs partnerības vadītāja Latvijā, projektam bija trīs posmi: maģistra studiju programmas izveide, kas noritēja paralēli ar mediju pratības pētījumu (tajā aptverta aina Baltijas valstīs, Polijā, Somijā, Zviedrijā un Krievijā), un virtuālās medijpratības laboratorijas izveide.

"Bez šāda projekta šīs idejas dzīvē noteikti netiktu īstenotas. Ir skaidrs, ka mediju pratībai ir vajadzīga sava vieta studiju procesā, taču tai trūkst teorētiskā pamatojuma – tāpēc arī nepieciešams pētniecības fokuss. Baltijas un Centrāleiropas reģiona informatīvā telpa ir unikāls reģions, jo mums ir ļoti specifiski rādītāji, kas saistīti ar vēsturisko pieredzi, trešo valstu ietekmi, propagandas vietu mūsu informācijas uztverē. Zinātniskajā literatūrā to sauc par deformēto demokrātiju. Tieši tāpēc ir nepieciešams specifiski fokusēties uz apmācību, ņemot vērā reģiona īpatnības," skaidro Rožukalne.

Savukārt virtuālā laboratorija darbosies kā instruments, ar kura palīdzību apgūt kritisko domāšanu un digitālo pratību, praktiski pētot un analizējot komunikācijas fenomenus publiskajā telpā, radot metodoloģiju, ko pēcāk varēs pielietot citi.

Laboratorijai ir divas daļas: atvērtā, kurā ir publiski pieejama informācija par pētījumiem, un slēgtā, kas ir pētniecības rīks, ar kuru var vākt datus un izstrādāt metodoloģijas. Rīku varēs izmantot ikviens, kas vēlēsies kļūt par pētnieciskās sadarbības partneri, – gan izglītības iestādes, gan privāti uzņēmumi.

Pirmos studentus jaunizveidotajā programmā paredzēts uzņemts 2021. gada rudenī visās projektā iesaistītajās universitātēs. Vaicāta par studiju procesa organizatorisko pusi, Rožukalne atklāj, ka šoreiz "migrēs" nevis pasniedzēji, bet gan studenti. Izņemot pirmo un pēdējo semestri, kuri paredzēti ievadkursiem un noslēguma darba izstrādei, ik semestri noteikts laika periods tiks pavadīts citā universitātē gana intensīvā mācību procesā.
"Erasmus+" tik tiešām ir iespēja pieredzēt unikālus un ārkārtīgi aizraujošus piedzīvojumus, kuri nebeidz savu dzīvi arī pēc projekta.

Projektu atbalsta:

Projekta "Erasmus+ iedvesmo" veidotāji: saturs – Oskars Morozovs, Jolanta Roze, Andra Čudare, Sabīne Košeļeva, foto – Ginta Špate, Kārlis Dambrāns, Mārtiņš Purviņš, video – Patriks Pauls Briķis un Miks Siliņš, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.