Trīs gadus ilgs darbs un pamatīgas superdatoru skaitļošanas jaudas ļāvušas radīt līdz šim sarežģītāko modeli un ieskatīties mūsu planētas pagātnē. Kā pēdējo 100 miljonu gadu laikā "staigājuši" kontinenti, vietām radušās plaisas un citas atkal "aizaugušas", kā no līdzenumiem pacēlušies kalni – tas viss redzams pārdesmit sekunžu garos video.

Ļoti detalizētais atskats uz Zemes garozas transformāciju, sākot no laikiem, kad pa Zemi vēl stampāja dinozauri, tapis, sadarbojoties zinātniekiem no Grenobles Universitātes un Lionas Universitātes Francijā, un Sidnejas Universitātes Austrālijā.

Nekas nešķiet tik stabils kā zeme zem kājām. Protams, izņemot seismiski aktīvus reģionus, taču domu sapratāt – tāpēc jau arī ir tādi teicieni kā "stāvēt abām kājām uz zemes" vai "stāv kā klints", lai raksturotu stabilitāti, nemainīgumu. Taču šķērsām domāt, ka Zeme nemainās – vienkārši cilvēka mūža un pat civilizāciju eksistences laika mērogs ir pārāk īss, lai šīs izmaiņas novērotu. Lai vizuāli redzētu Zemes garozas evolūcijas "lielo bildi", ir jāatkāpjas tālu jo tālu. Miljoniem gadu senā pagātnē.

Viens no pētījuma autoriem, Sidnejas Universitātes lektors un ģeofiziķis Tristans Salle, to nodēvējis par mūsu planētas "ādu" – tātad dzīvu, mainīgu orgānu. Tektonisko plātņu kustības, vulkānisma, klimata un citu procesu mijiedarbība miljoniem gadu laikā to izmaina. Kas šķiet ciets un nemainīgs kā klints, tomēr laika gaitā evolucionē.

"Lai prognozētu, kas notiks nākotnē, mums jāizprot pagātne. Līdz šim ģeoloģiskie modeļi snieguši vien fragmentāru izpratni par planētas fizisko veidojumu rašanos nesenā vēsturē," paziņojumā presei izteicies Salle. Tāpēc viņš ar komandu arī uzņēmās izstrādāt līdz šim detalizētāko Zemes garozas modeli, kas aptver 100 miljonus gadu ilgu laika posmu un ir ar izšķirtspēju līdz 10 kilometriem.

Lai radītu modeli, ņemti vērā gan paleoģeogrāfijas dati par Zemes kādreizējo ainavu, gan vēsturiskie dati un simulācijas par planētas klimatu tālā pagātnē. Parametrus apstrādāja un simulācijas veica ar superdatoriem Austrālijā. Katra simulācija ilga vairākas dienas.

Rezultātā radītais modelis ataino ne tikai Zemes reljefa izmaiņas – kalnu un ieplaku veidošanos –, bet arī ūdens masu pārvietošanos un eroziju un materiāla ieplūšanu okeānos. Simulācijā atveidotās atveidotās pārmaiņas labi sakrīt ar mūsdienu ģeoloģiskajiem novērojumiem. Tādējādi ar šo modeli varēšot pārbaudīt un uzlabot arī citas Zemes garozas vēsturisko izmaiņu rekonstrukcijas, lai "izķertu" nesakritības, uzskata pētnieki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!