Foto: ©️European Union, 2021
Šis gads ir nozīmīgs, jo Eiropas Savienības programmai "Erasmus+" aprit 35 gadi kopš tās ieviešanas. Latvijā jaunatnes jomas pārstāvji programmas iespējas varēja sākt izmantot 1998. gadā, kad Latvija pievienojās programmai, kas tobrīd saucās "Jaunatne Eiropai", vēlāk – "Jaunatne" un "Jaunatne darbībā". Laika gaitā programma ir mainījusies un attīstījusies, piedāvājot plašas iespējas gan jauniešiem, gan jaunatnes jomā nodarbinātajiem. 2014. gadā jaunatnes joma kļuva par lielo plusu programmā ar tās nosaukumu "Erasmus+".

Kopš Latvija pievienojusies programmai "Erasmus+", jauniešiem un darbā ar jaunatni iesaistītajiem tā pavērusi plašas iespējas, ļaujot uzlabot personīgās kompetences, iegūt pieredzi un jaunus draugus, kā arī iepazīt dažādas kultūras. Šo gadu laikā daudz ticis sasniegts, iegūts un pieredzēts.

Lai arī individuālie ieguvumi ir būtiski, taču ir svarīgi arī valstiskā līmenī novērtēt šīs programmas sniegtās iespējas jaunatnes jomā. Par programmas pienesumu valstiskā līmenī liecina dati. "Erasmus+" jaunatnes jomas projektos, laika periodā no 2000. līdz 2021. gadam, Latvijā apstiprinātajos projektos ir piedalījušies ap 73 578 dalībnieku, no tiem ap 20% jaunieši ar ierobežotām iespējām. Visvairāk dalībnieku piedalījušies jauniešu apmaiņas projektos – teju 30 000. Daudz iesaistīto jauniešu ir arī demokrātijas/līdzdalības projektos (projekta veids ir sauks dažādi – demokrātijas projekti, strukturētais dialogs, šobrīd – līdzdalības projekti) – 16 518. Savukārt vairāk nekā 7000 jaunatnes darbinieku ir uzlabojuši savas kompetences projektu laikā.

Šajā laikā, kamēr tiek īstenota programma "Erasmus+", kopumā (ieskaitot 2021. gadu) Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā (JSPA) ir iesniegti 6942 projekti, no tiem 2957 apstiprināti, kopā piešķirot vairāk nekā 35 miljonus eiro finansējumu projektu ideju realizācijai. Katrs no projektiem, kas ticis īstenots, ir atšķirīgs un unikāls. Projektu ietvaros aktualizētas tādas tēmas kā solidaritāte, sociālā iekļaušana, rūpes par vidi, veselība, digitālas prasmes, darba ar jaunatni nozīmīgums, starpkultūru pieredze, cilvēktiesības un citas.

Vēl labāk un autentiskāk ieguvumus no dalības programmā "Erasmus+" parāda tieši jaunatnes jomas projektu īstenotāju un dalībnieku personīgie pieredzes stāsti. Tie apstiprina, ka ikviena jaunieša un jaunatnes darbinieka individuāla attīstība, iespēja papildināt zināšanas un iegūt jaunas prasmes neformālā un starptautiskā vidē, ir ieguldījums ne tikai viņu pašu izaugsmē, bet pievienotā vērtība darba ar jaunatni stiprināšanā un attīstīšanā Latvijā kopumā.

Programmas dalībnieki par "Erasmus+" un savu pieredzi

Jaunatnes organizācijas Klubs "Māja" projektu koordinators Jēkabs Dzenītis ir gan piedalījies, gan koordinējis un palīdzējis koordinēt vairākus "Erasmus+" projektus. Jēkaba galvenais ieguvums no "Erasmus+" ir komunikācijas spējas. Viņš uzskata, ka "Erasmus+" var izmainīt jaunietim dzīvi un ieteiktu šo iespēju izmantot jebkuram.

Alūksnes un Apes novada fonda projektu veidotāja un "Erasmus+" projektu aktivitāšu koordinatore Lelde Gusta programmu "Erasmus+" raksturo kā milzīgu, nezināmu, bailīgu un tajā pašā laikā drošu burbuli, savukārt pieredzi projektos – kā spēcīgu un vienojošu. Tieši Covid-19 laikā un brīdī, kad sākās karš Ukrainā, Lelde sapratusi, cik ļoti dalība "Erasmus+" projektos izveidojusi personīgu saikni un satuvinājusi ar cilvēkiem no dažādām Eiropas valstīm, nostūriem un maziem ciematiem.

Biedrības "Radi Vidi Pats" projektu vadītājs un neformālās izglītības mācību vadītājs Staņislavs Babins uzsver, ka ir būtiski programmas "Erasmus+" projektos vērst uzmanību uz vienu no programmas prioritātēm – vides ilgtspēju un klimata pārmaiņām. Staņislavs pats ir īstenojis vairākus šādus projektus un kā spilgtu piemēru izceļ savu un biedrības pieredzi "Erasmus+" jauniešu apmaiņas projektā "LoCo Eco 2".

JSPA Jaunatnes politikas atbalsta departamenta direktors Nils Mosejonoks programmu "Erasmus+" raksturo kā lielu iespēju lādi, kurā katrs jaunietis, jaunatnes jomā iesaistītais var atrast sev interesējošo. Viņš īpaši uzsver, ka "Erasmus+" stratēģiskās partnerības devušas lielu ieguldījumu un atbalstu jaunatnes jomā Latvijā.

Rīgas vājredzīgo un neredzīgo biedrības "Redzi mani" valdes priekšsēdētājas vietniece Antra Balode "Erasmus+" raksturo trīs vārdos – zināšanas, pieredze un draudzība. Antra kopā ar biedrību 2021. gadā pirmo reizi patstāvīgi uzrakstīja un realizēja "Erasmus+" stratēģiskās partnerības projektu "Es redzu! Es varu! Es izdarīšu!", kura mērķis bija mācīt sadarboties jauniešus ar redzes traucējumiem un jauniešus bez traucējumiem.

Plašāku informāciju par programmu "Erasmus+" un jaunatnes jomas iespējām aicinām skatīt www.jaunatne.gov.lv, savukārt ar citiem pieredzes stāstiem iepazīties JSPA "Youtube" kontā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!