Nesen vēstīts, ka pētniekiem paraugos, kas ņemti no dziļa urbuma jūras gultnē, izdevies uziet labi saglabājušos seno DNS. Tas ieskicē stāstu par planētas klimata dinamiku laikā, kad Homo sapiens vēl pa šo zemi nestaigāja, vēsta "Live Science".

DNS nejauši uziets paraugos, kas iegūti 178 metrus dziļā urbumā Skotijas jūrā uz ziemeļiem no Antarktīdas. Izrādījās, ka nogulumu paraugos ir analīzei derīgi DNS fragmenti, turklāt izdevies noteikt arī aptuvenu to vecumu. Senākie fragmenti ir miljons gadu seni. Līdz šim senākie paraugi bija uzieti mūžīgajā sasalumā Arktikā – ap 650 tūkstošus gadu seni.

"Šie fragmenti ir senākie apstiprinātie DNS paraugi," norāda pētījuma vadošā autore – Tasmānijas Universitātes Jūras un Antarktīdas pētījumu institūta zinātniece Linda Armbrehta. Pateicoties videi, kur piekļuva ļoti maz skābekļa, netika klāt ultravioletais starojums un bija zema temperatūra, paraugi saglabājušies pietiekami labi, lai tos varētu sekvencēt.

Gluži skaidrs, kādas sugas ģenētiskais materiāls šis ir, zinātniekiem gan nav. Taču tik daudz zināms, ka tas ir vai nu dzīvnieka, auga vai sēnes DNS, bet ne vīrusa vai baktērijas ģenētiskais materiāls. Lielākā daļa šādu seno DNS paraugu ir fitoplanktona DNS.

Skotijas jūrā ievākto paraugi DNS liecina, ka pirms apmēram 540 tūkstošiem gadu ūdeņos strauji pieaudzis fitoplanktona daudzums, kas sakrīt ar periodu, kad planēta bija kārtējā dabiskās sasilšanas fāzē – rezultātā Antarktīdas ledus sega saruka un ūdens līmenis okeānos cēlās, pētījumā raksta Armbrehta un kolēģi.

Cilvēces saimniekošana, visticamāk, radīs līdzīgas izmaiņas, tāpēc zināšanas par to, kā šāda apstākļu maiņa ietekmēja ekosistēmas pirms tūkstošiem un miljoniem gadu, var palīdzēt labāk prognozēt to, kas mūs gaida nākotnē un attiecīgi labāk sagatavoties šīm izmaiņām.

Pētījums publicēts izdevumā "Nature Communications".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!