Redzēja acīm neredzamo

Spicera teleskops veica novērojumus tajā elektromagnētisko viļņu diapazonā, ko dēvējam par infrasarkano starojumu. Proti, Spicera teleskopa mērierīces fiksēja tos viļņus, kuru garums ir lielāks par redzamo gaismu. Infrasarkanais starojums ir elektromagnētisko viļņu diapazonā no ~700 nanometriem līdz 1 milimetram, turklāt to parasti iedala vēl atsevišķās apakškategorijās – tuvais, vidējais un tālais infrasarkanais starojums, kur tuvais infrasarkanais starojums spektrā ir tuvāk redzamajai gaismai, bet tālais – tuvāk mikroviļņiem.
Tādējādi ar Spicera teleskopu astronomi varēja ievākt datus par objektiem, kas ir tik tālu prom vai aizsegti, piemēram, ar miglājiem vai putekļu mākoņiem, ka ar optiskajiem teleskopiem tos nevar novērot.
Kā jau minēts sadaļā par Spicera teleskopa orbītu, tā novērojumus tādējādi arī pārāk neietekmē Zemes izstarotais siltums, kas novērojumiem infrasarkanajā spektrā ir ļoti būtisks faktors. NASA raksta, ka Spicera teleskops ar spoguļa diametru, kas mazāks par vienu metru, ir efektīvāks un jutīgāks par teleskopu uz Zemes, kuram spoguļa diametrs ir 10 metri.