Foto: stock.xchng

Neparasts gadījums fiksēts zooloģiskajā dārzā Kostarikā – tur krokodilu mātīte pati radījusi pēcnācēju bez tēviņa līdzdalības, ziņo raidorganizācija BBC.

Krokodiliene radījusi embriju, kas ir 99,9% viņas ģenētiskā kopija. Šis fenomens, kas saucas "nevainīgā ienemšana" ("virgin birth"), novērots arī atsevišķām putnu sugām, zivīm un citiem rāpuļiem, bet līdz šim neviens šāds "izgājiens" nebija manīts krokodiliem.

Zinātnieki uzskata, ka neparastā spēja varētu būt pārmantota, kas nozīmē – arī dinozauri, kas ir krokodilu tiešie priekšteči, varēja vairoties paši. Pētījums par šo gadījumu publicēts Karaliskās Zinātnes biedrības izdevumā "Biology Letters".

Olu 2018. gada janvārī izdēja 18 gadus veca Amerikas krokodilu mātīte "Pargue Reptiliana" zoodārzā Kostarikā. Embrijs olā bija pilnībā izveidojies, taču bija nedzīvs un tāpēc neizšķīlās. Šī krokodilu mātīte zoodārzā nonāca divu gadu vecumā un visu dzīvi tika turēta atsevišķi no pārējiem savas sugas īpatņiem.

Pēc neparastā notikuma zoodārza zinātniskā komanda sazinājās ar Vorenu Būtu no Virdžīnijas Tehniskās universitātes (ASV), kurš jau 11 gadus pēta tā saucamās "nevainīgās ieņemšanas" fenomenu jeb partenoģenēzi.

Būts izpētīja embriju un konstatēja, ka tas par vairāk nekā 99,9% ir ģenētiski identisks mātei. Tas nozīmē, ka tā radīšanā nav piedalījies tēvs, un tas zinātnieku pārsteidzis. "Mēs to esam novērojuši haizivīm, putniem, čūskām un ķirzakām, un tas ir ļoti plaši izplatīts," norāda Būts sarunā ar BBC.

Viņš pieļauj, ka partenoģenēze krokodiliem līdz šim nebija novērota tāpēc, ka šie nav dzīvnieki, ko tur mājās. "Bija ievērojams partenoģenēzes gadījumu pieaugums, kad cilvēki sāka mājās turēt čūskas, taču krokodils nav tik ierasts kā mājdzīvnieks," saka zinātnieks.

Viena no partenoģenēzes teorijām ir tāda, ka dzīvnieki spēj paši radīt pēcnācēju, kad to skaits ir samazinājies un draud izmiršana. Būts pieļauj, ka tā rīkojušās dažas dinozauru sugas, kad klimata pārmaiņu dēļ tām draudējusi iznīcība.

"Fakts, ka partenoģenēzes mehānisms ir līdzīgs tik daudzām dažādām sugām, liecina, ka tā ir ļoti sena iezīme, kas ir mantota cauri laikiem. Tātad var pieļaut, ka arī dinozauri varētu būt vairojušies šādā veidā," saka zinātnieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!