BGI: Ķīna satiek Eiropu Baltijas valstīs
Foto: LIAA

“Atraktīva un dinamiska biznesa vide augstas pievienotās vērtības produktiem – tas ir tas, ko esam pamanījuši Latvijā.” BGI, viena no pasaulē lielākajām genomu nozares organizācijām, ir lielisks piemērs tam, kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piesaista ārvalstu kapitālu un veiksmīgus uzņēmumus.

BGI ir jauna tipa tehnoloģiju uzņēmums Ķīnā, kura fokuss ir izpēte un genomikas izmantošana dažādās nozarēs – veselības aprūpē, farmācijā, vides zinātnēs. Genomika Ķīnā ir milzīga nozare, ņemot vērā, ka tur dzīvo 1,43 miljardi cilvēku. Saskaņā ar Pekinā bāzētā uzņēmums "CCID Consulting" datiem, Ķīnas gēnu tehnoloģijas tirgus apjoms dubultosies nākamo piecu gadu laikā un tā vērtība 2022. gadā sasniegs 18,3 miljardus juaņu (2,6 miljardus dolāru).

Žurnāla "Magnetic Latvija" pārstāvjiem bija iespēja tikties un aprunāties ar Dr Wang Jian – BGI grupas līdzdibinātāju un vadītāju. Saruna notika Lidostas Parkā – teritorijā, kur jau drīzumā darbu uzsāks pirmā ražošanas līnija Eiropā. Saruna notika Dr Wang Jian otrās vizītes laikā. Pirmajā vizītē viņš paviesojās Latvijas mežos, lai iepazītos ar vietējo iedzīvotāju tik iecienīto hobiju – sēņošanu.

Dr Wang Jian ir saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus par viņa darbu pētniecībā. "Clarivate Analytics" (iepriekš Thomson Reuters) nosaucis viņu par vienu no citētākajiem zinātniekiem. Dr Wang Jian ir arī apvienojis spēkus ar Bila un Melindas Geitsu fondu, lai radītu jēgpilnu ieguldījumu globālā veselības un lauksaimniecības attīstībā. Dr Wang Jian darbs šobrīd ir vērsts uz genomikas un bioinformācijas pielietojumu atrašanu dažādās dzīvības zinātņu nozarēs.

Kāda ir genomikas šābrīža loma dzīvības zinātnēs?

Principā genomika ir svarīgākā dzīvības zinātņu joma. Mums jāatzīst, ka bez gēniem nekā nav. Lielākā daļa zinātnisko disciplīnu ir balstītas uz zināšanām par gēniem.

Kopš amerikāņu biologs Džeims Vatsons (James Watson) un angļu fiziķis Francis Kriks (Francis Crick) atklāja DNA, šī nozares ir pārcēlusies no Rietumiem uz Āziju, un BGI ir kļuvis par vienu no galvenajiem gēnu sekvencēšanas tehnoloģijas piegādātājiem un inovatoriem. Līdz tam Amerikas Savienotās Valsts un Apvienotā Karaliste dominēja šajā nozarē, taču tagad BGI ir atklājis jaunas un fascinējošas atziņas cilvēces attīstībā. BGI ir vadījis izpēti, kā rezultātā ir radušās aptuveni 2000 jaunas zinātniskās publikācijas.

Kādas iespējas nākotnes veselības aprūpei un farmācijai rada gēnu sekvencēšana?

Ar mikroskopu ir iespējams atvērt jaunu pasauli. No metriem uz centimetriem, no mikrometriem uz nanometriem – gēnu sekvencēšana ļauj mums analizēt procesus nano mērogā, kā arī nodrošina daudz lielāku precizitāti un iespējas gan cilvēcei, gan dzīvības zinātnēm.

1999. gadā pirmais sekvencētais cilvēka genoms maksāja aptuveni trīs miljardus dolāru. Dažus gadus vēlāk – 2007. gadā – izmaksas samazinājās un bija vairs tikai daži miljoni dolāru. Šodien tas maksā 1000 dolārus. Mēs BGI ticam, ka ir iespējams cenu samazināt līdz 500 dolāriem. Izmaksu samazināšana patiesībā ir notikusi, pateicoties mūsu sasniegumiem. BGI ir investējis simtiem miljonu dolāru nākamās paaudzes gēnu sekvencēšanā, lai nodrošinātu tādu apjomu un ātrumu, kas agrāk nebija iespējams.

Šodien mēs sekvencējam vairāk gēnu kā jebkura cita organizācija pasaulē. Mēs esam sekvencējuši cilvēku, augu, kukaiņu un dzīvnieku gēnus. Mūsu uzņēmums meklē veidus, kā šīs zināšanas integrēt ikdienas dzīvē, jo ar gēnu sekvencēšanas palīdzību ir iespējams pagarināt mūža ilgumu un diagnosticēt lielāko daļu ģenētisko saslimšanu.

Es ticu, ka drīz genomika būs lielākais bizness pasaulē un to varēs izmantot katrā veselības un medicīniskās aprūpes jomā. Mūsu mērķis ir pārveidot DNA universālā bibliotēkā, lai to būtu iespējams izmantot ik dienu.

Kāda ir jūsu organizācija un vīzija?

Sākotnēji BGI nebija uzņēmums – tā bija bezpeļņas organizācija, pazīstama arī kā Pekinas Genomikas institūts, kas tika dibināts 1999. gadā, lai piedalītos cilvēku genoma projektā. Vēlāk tas kļuva par Ķīnas Zinātņu akadēmijas filiāli. Kad dibinājām uzņēmumu, mēs bijām iniciatori Ķīnas super hibrīda rīsa genoma izpētei un citiem lieliskiem izpētes projektiem.

Tagad BGI ir astoņi bezpeļņas un četri peļņas atzari. Ar mūsu iespējām un tehnoloģijām mēs veiksmīgi strādājam visā pasaulē un uzskatām sevi par globāliem pilsoņiem.

Mēs lepojamies, ka ieguldām testēšanā un izpētē. Un tāpēc spējam nodrošināt lieliskus rezultātus – no Āzijas genoma projekta līdz pat 1000 genomu projektam. No 140 000 līdz miljonam genomu. No 3,8 miljardiem dolāru par pirmo cilvēka genomu līdz 500 dolāriem par vienu genomu mūsdienās.

Uzņēmums tika dibināts pirms 20 gadiem. Kā tā vīzija un struktūra ir mainījusies šo gadu laikā?

BGI mēs saucam par organizāciju, jo tai ir gan bezpeļņas, gan peļņas virziens. Mēs nejūtamies tā, ka strādājam kā parasts uzņēmums. Taču mēs arī neesam pilnībā bezpeļņas uzņēmums.

Lai izskaidrotu uzņēmuma stuktūru, man jāsaka – BGI ir divas dzimšanas dienas. Organizācija tika dibināta 1999. gadā, bet 2007. gadā mēs spērām soli komercializācijas virzienā un nodibinājām pārstāvniecību Šenzeņā. Šobrīd BGI ir viena no vadošajām gēnu sekvencēšanas organizācijām pasaulē. Divas desmitgades vēlāk mēs joprojām pieturamies pie savas misijas domāt plaši un padarīt genomiku pieejamu globālajai pētnieku kopienai un klīniskās izpētes tirgiem. BGI ir pārstāvēts vairāk kā 100 valstīs visā pasaulē. Mūsu globālās partnerības notiek sadarbībā ar 5000 zinātnisko organizāciju un citām institūcijām gan pasaulē, gan Ķīnā. BGI galvenā filiāle atrodas Šenzeņā, Ķīnā, bet filiāles un laboratorijas ir Ķīnas lielākajās pilsētās – Pekinā, Šanhajā, Guangžou un Honkongā. Mums ir arī biroji un laboratorijas, kas atrodas Eiropā, Ziemeļamerikā un Klusā Okeāna reģionā.

Kā jūs izvēlējāties Latviju par savu pirmo Eiropas rūpnīcas atrašanās vietu?

Pirms dažiem gadiem mēs izveidojām mūsu pirmo Eiropas Izpētes centru Kopenhāgenā, lai veicinātu inovācijas, genomikas attīstību, izpēti un pielietošanu Eiropā. 2019. gada novembrī MGI Tech Latvija – BGI grupas meitasuzņēmums, kas specializējas gēnu sekvencēšanas iekārtu ražošanā un attīstīšanā – izveidoja pirmo ražotni Eiropā. No šejienes mums ir plāns eksportēt gēnu sekvencēšanas aprīkojumu uz Eiropas Savienības valstīm, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem.

Patiesībā Latviju mēs atklājām netīšām. Es uzzināju par šo valsti no viena paziņas, kas jau bija Rīgā nodibinājis savu uzņēmumu. Iepriekš mēs bijām mēģinājuši sadarboties ar Apvienoto Karalisti, bet mums radās grūtības. Latvija spēja radīt lielisku pirmo iespaidu. Turklāt, ja mēs atvērtu rūpnīcu, piemēram, Stokholmā, Zviedrijā, tas būtu daudz dārgāk kā šeit. Latvijā mums ir pieeja profesionāliem darbiniekiem un augstas kvalitātes infrastruktūrai – mūsu ražotne atrodas Lidostas Parka teritorijā, kas ir piecu minūšu brauciena attālumā no Rīgas Starptautiskās lidostas. Citu starpā es novērtēju arī draudzīgos cilvēkus un skaito Latvijas dabu. Un sēņošanu!

Kādi ir jūsu nākotnes plāni attiecībā uz Latviju?

Mēs jau esam investējuši 15 miljonus eiro un plānojam pieņemt darbā 100 augstas raudzes profesionāļus. Pirmajā posmā mēs turpināsim popularizēt gēnu sekvencēšanas nozari ar mūsu laboratoriju un ražošanas centru šeit. Nākamajos posmos esam plānojuši attīstīt tehnoloģiju centru, kas palīdzēs Latvijai būt vienai no līderēm dzīvības zinātņu jomā Eiropā. BGI, Wuhan Nacionālā Bioindustrijas bāze un Latvijas Ekonomikas ministrija ir parakstījusi saprašanās memorandu, kas paredz Dzīvības zinātņu un tehnoloģija centra būvniecību Latvijā. Centrs būs pētniecības un inovāciju platforma dzīvības zinātnēs.

Mēs negribam šeit vienkārši izveidot ražotni; mēs arī gribam palīdzēt valstij attīstīties šajā jomā. Tas ir tieši tas, ko izdarījām Šenzeņā. Trīs līdz piecu gadu laikā ikviens sapratīs gēnu potenciālu. Mums ir svarīgi, ka Latvija un tās iedzīvotāji iegūst no zinātnes. Man arī jāatzīst, ka genomikas jomā Latvijā ir tāds iedzīvotāju skaits, ko viegli izmantot pētījumiem.

Jūs jau esat sadarbojušies ar Latvijas Universitāti. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz sadarbību ar citām Latvijas universitātēm?

Ķīnā mums ir BGI koledža, kuras ietvaros ir izveidotas vairākas apmācību programmas sadarbībā ar vietējām universitātēm. Biznesu jāveido cilvēkiem, kas ir aizrautīgi un nav ierobežoti savā domāšanā. Mēs gribētu jaunos zinātniekus virzīt uz pievienošanos mūsu pētnieku komandai.

Latvijas kontekstā mēs ļoti nopietni apsveram atsevišķu telpu pētījumiem izveidi un arī izglītības programmas. Piemēram, mēs jau esam novietojuši gēnu sekvencēšanas iekārtu Latvijas Universitātes Zinātņu mājā.

Kur jūs redzat BGI nākamo piecu līdz 10 gadu laikā?

DNS sekvencēšana ir ģenētisko pētījumu, jaunu zāļu un ārstēšanas metožu atklāšanas tramplīns. Tas veicina arī veselības aprūpes sistēmu attīstību. Pirmkārt, mēs gribam aptvert jaunas valstis un reģionus. BGI iedrošina cilvēkus pievērsties dzīvības zinātnēm. Kādudien mēs vēlētos, lai mums būtu dati par visiem cilvēkiem, un gēnu sekvencēšana būtu vienkāršā un lēta.

Ja mēs kļūstam komerciālāki, mēs zaudējam fokusu uz inovācijām un nākotni. Bet fokusēties tikai uz nākotni – mūsdienu pasaulē tas nav efektīvi. BGI ir vairākas bezpeļņas un komerciālas nodaļas. Mums ir "BGI Research", kas veic pētījumus. Mums ir BGI Koledža maģistrantūras un doktorantūras līmeņa studijām. Mums ir Ķīnas Nacionālā gēnu banka, kas ir milzīga DNS bibliotēka, kur iekļauti dati par miljoniem cilvēku. "GigaScience" ir jauns bezmaksas tiešsaistes žurnāls. Tās visas ir bezpeļņas organizācijas. Tad mums vēl ir komercstruktūras – "BGI Genomics", "MGI" (bioloģisko rīku ražošana), "BGI Agro" (lauksaimniecība) un "FGI" (tiesu medicīnas genomika).

Mums ir lieli plāni Latvijā. MGI jau te strādā. Mēs vismaz pusi savu filiāļu gribam atvest uz Latviju, ieskaitot izglītības, izpētes nodaļu un arī Nacionālo gēnu banku, "BGI Agro" un varbūt pat kopīgi uzbūvēt nākotnes slimnīcu.

Tags

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Zinātne

Comment Form