D vitamīns un Covid-19: kā tur īsti ir?

Jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 gadījumā izskanējušas versijas par daudziem un dažādiem brīnumlīdzekļiem, un lielākā daļa no šiem apgalvojumiem, protams, "skrējuši pa priekšu" klīniskiem pētījumiem un ir bez seguma. Zinātnieki visā pasaulē cītīgi strādā jau mēnešiem ilgi, un dažādi mīti par to, kas palīdz un kas nepalīdz pret Covid-19, tiek kliedēti. Tomēr vēl aizvien ir daudz nezināmā, tāpēc šoreiz par vietām izskanējušo, ka D vitamīns varētu būt labs palīgs cīņā pret Covid-19.

Ir visai labi zināma D vitamīna loma tajā, lai mūsu kauli, zobi, locītavas būtu veselas. Tāpat D vitamīns piedalās arī imūnsistēmas darbības nodrošināšanā, kas, saprotams, Covid-19 pandēmijas laikā raisa arī jautājumus par to, vai D vitamīns varētu būt preventīvs sargs cīņā pret Covid-19. Jau tagad ir publicēti vairāki sākotnējie pētījumi, tostarp prestižos akadēmiskajos izdevumos, piemēram, "The Lancet" publicētais raksts par D vitamīna deficīta iespējamo saistību ar Covid-19 norisi smagākā formā. Tāpat D vitamīna iedarbību pēta arī vīrusa smagāk skarto valstu valdības.

Taču, ja runājam par kāda līdzekļa iedarbību, svarīgi atgādināt, ka korelācija vēl nenozīmē cēloņu un seku sakarību.

Lai gūtu skaidrību par D vitamīna iedarbību, "Campus" uzrunāja Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību katedras vadītāju profesoru Aivaru Lejnieku.

Lejnieks skaidro, ka "D vitamīns piedalās organisma aizsargspēju veidošanā, imūnās sistēmas nodrošināšanā. Lai tas viss notiktu, D vitamīnam organismā jābūt normālā līmenī."

Līmenis katrā valstī drusku atšķiras, un Latvijā par optimālo D vitamīna līmeni noteikti 30-60 nanogrami mililitrā. Nepietiekams līmenis ir 20-29 nanogrami mililitrā, deficīts ir 10-19 nanogrami mililitrā, bet zem 10 nanogramiem jau ir runa par smagu deficītu.

Taču ļoti būtiski uzsvērt – pagaidām nav arī pamata domāt, ka paaugstinātam D vitamīna līmenim būtu kāds īpašs pozitīvs efekts. "Tas nenozīmē, ja cilvēkam būs, pieņemsim, 80 nanogrami mililitrā, tad viņš būs labāk aizsargāts nekā tāds, kam ir 60 nanogrami mililitrā. D vitamīna līmenim ir jābūt tajā līmenī, kāds ir adekvātais, optimālais līmenis," bilst profesors.

Runājot par izskanējušajām ziņām, ka D vitamīna deficīts varētu būt saistīts ar Covid-19 norisi smagākā formā, Lejnieks norāda: "Ja mēs ar matemātiskām metodēm strādājam, mēs varam pierādīt faktiski jebko. Un ir pierādīts, ja ir zems vitamīna D līmenis, palielinās saslimstība gan ar cukura diabētu, gan ar onkoloģiskām slimībām, vīrusa slimībām, kā šajā gadījumā.

Ja cilvēkam ir samazināts D vitamīna līmenis, viņam slimība var noritēt smagākā formā, bet tas nepierāda, kāpēc. Tā ir tikai fakta konstatēšana."

Kamēr nav klīnisku pētījumu par cēloņu-seku sakarību šajā gadījumā, varētu jautāt – bet profilaktiski taču var pastiprināti lietot D vitamīnu, kas gan slikts var notikt? Par laimi šis gluži nebūs gadījums ar hidroksihlorohīnu, kuru tik ļoti slavēja ASV prezidents Donalds Tramps, kaut ne toreiz, ne tagad nav pierādījumu par tā pozitīvo iedarbību Covid-19 gadījumā, bet tieši pretēji – iezīmējušies riski veselībai, lietojot šo preparātu lielā daudzumā. ASV Pārtikas un zāļu administrācija šonedēļ atsauca hidroksihlorohīna ārkārtas lietošanas atļauju pret Covid-19. To gan aizvien varēs lietot pret malāriju un dažām autoimūnām saslimšanām.

Arī pārdozējot D vitamīnu, sekas var būt nepatīkamas, taču laimīgā kārtā aptiekās bez receptes nopērkamo D vitamīnu pārdozēt būs grūti.

"Vienkāršoti skaidrojot, ir divi D vitamīnu veidi – aktīvā forma un neaktīvā. Aktīvo D vitamīnu var nopirkt tikai ar receptēm, un to var pārdozēt ļoti vienkārši," brīdina profesors. Taču D vitamīns, kuru varam nopirkt aptiekās bez receptes, ir neaktīvā forma – tā aktivizējas aknās un nierēs, bet organisms šo procesu pats regulē un pasargās pret pārlieku lielu aktīvās formas daudzuma "saražošanu". "Organisms pats šo procesu regulē un ir gana gudrs," norāda Lejnieks un mierina, ka būs grūti pārdozēt, ja uzņemam D vitamīnu neaktīvajā formā.

"Cik šāda D vitamīna lietošana ir vērtīga, man grūti teikt, sevišķi Covid-19 gadījumā," piebilst profesors un skaidro: "Ja problēma jau ir "aizgājusi" (proti, cilvēks inficējies), D vitamīna lietošana nenozīmē, ka problēma mazināsies.

Tāpat ar D vitamīnu – ja tas tev visu laiku bijis pietiekošā līmenī, varbūtība, ka saķersi vīrusu, droši vien ir mazāka. Ja saķersi, ir lielāka varbūtība, ka slimība noritēs mazāk smagā formā. Taču atkal – to es nevaru apgalvot, tie ir novērojumu. Klasiski klīniskos pētījumos D vitamīna kā ārstnieciska līdzekļa iedarbība pret Covid-19 vēl nav pierādīta."

Profesors rezumē, ka morāle vienkārša: vēlams, lai D vitamīns organismā vienmēr ir optimālā līmenī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit