Desmitreiz lielāka par citām – gigantiska komēta atkal apciemos Saules sistēmu
Foto: Mākslinieka interpretācija par Bernardinelli–Berntsīna komētu. NOIRLab/NSF/AURA/J. da Silva

Pēc apmēram 10 gadiem (kosmiskos mērogos tas tāds acumirklis vien ir) Saules sistēmas iekšieni apciemos kāda viešņa, kas te pēdējo reizi bija pirms 3,5 miljoniem gadu. Laikā, kad cilvēki ne tuvu nestaigāja pa šo pasauli. Tā ir, iespējams, lielākā līdz šim pamanītā komēta. Tikai mieru – arī tad, kad tā trauksies cauri mūsu kosmiskajam "rajonam", milzīgā Bernardinelli–Bernstīna komēta būs gandrīz 11 astronomisko vienību jeb vairāk nekā 1,65 miljardu kilometru attālumā no Saules. Bunkurus varam negatavot, Zemi tā neapdraud, taču pats notikums aizvien ir ļoti interesants.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bernardinelli-Bernstīna komēta nosaukta par godu tās atklājējiem Pedro Bernardinelli un Gerijam Bernstīnam. "Sausākā" klasifikācijā šis objekts iegrāmatots ar daudz piņķerīgāko nosaukumu C/2014 UN271.

Pirmo reizi šis objekts attēlos fiksēts 2014. gadā, taču par tā atklāšanu, proti, par to, ka tā ir komēta, "NOIRLab" paziņoja vien šogad 25. jūnijā. Abi astronomi caurskatīja vairāk nekā 80 tūkstošus attēlu, kas uzņemti laika posmā no 2013. līdz 2019. gadam "Dark Enery Survey" (DES) projektā, kura nolūks ir kartēt aptuveni 300 miljonu galaktiku atrašanās vietu un kustību un citus parametrus, lai labāk izzinātu pagaidām vēl noslēpumiem bagāto tumšo enerģiju. Procesā DECam ("Dark Energy Camera") attēlos iemūžināti arī daudzi citi objekti, ne tikai galaktikas, tostarp vismaz 800 tuvāki un tālāki Saules sistēmas objekti. DECam bildēs Bernardinelli un Bernstīns objektu, kas nu apstiprināts kā komēta, fiksēja 32 reizes.

2014. gadā, kad tā attēlā fiksēta pirmo reizi, komēta atradās 29 astronomisko vienību jeb aptuveni četru miljardu kilometru attālumā no Saules. Apmēram tikpat tālu ir Neptūna orbīta. Šobrīd tā ir pietuvojusies jau līdz 20 astronomiskajām vienībām, bet vistuvāk Saulei būs kaut kad 2031. gadā, kad trauksies cauri mūsu kosmiskajam "rajonam" 10,97 astronomisko vienību attālumā no Saules – tas ir nedaudz tālāk par Saturna orbītu.

Foto: Dark Energy Survey/DOE/FNAL/DECam/CTIO/NOIRLab/NSF/AURA/P. Bernardinelli & G. Bernstein (UPenn)/DESI Legacy Imaging Surveys. Acknowledgments: T.A. Rector (University of Alaska Anchorage/NSF’s NOIRLab), M. Zamani (NSF’s NOIRLab) & J. Miller (NSF’s NOIRLab)

Komēta vienā no DECam uzņemtajiem attēliem


Ja šie attālumi šķiet milzīgi, tad jāņem vērā, ka komēta pie mums mērojusi daudz, daudz tālāku ceļu. Secīgi uzņemtie attēli ļauj analizēt komētas trajektoriju un ātrumu, un astronomi aplēsuši, ka tā savu ceļojumu sākusi kaut kur Orta mākoņa dzīlēs apmēram 40 tūkstošu astronomisko vienību attālumā. Tas ir 260 reižu tālāk nekā no Zemes aizlidojusi "Voyager 1" zonde, kas savu ceļu uzsāka jau septiņdesmito gadu beigās un šobrīd ir no Zemes tālākais cilvēku radītais objekts, raksta vietne "Astronomy".

Ņemot vērā, ka objekts ir visai prāvs, sākotnēji tika uzskatīts, ka tā ir pundurplanēta. Līdz tika novērots tas, kas ļāva to klasificēt kā komētu – proti, komu. Tas ir ūdens molekulu, putekļu un gāzu apvalks ap komētas kodolu, kas sāk veidoties, kad komēta pietuvojas zvaigznei un tās ledus sāk sublimēties.

Pašreizējie aprēķini par Bernardinelli-Bernstīna komētas atstaroto gaismu liecina, ka tā varētu būt visai prāva – no 100 līdz pat 200 kilometriem diametrā. Tas ir vidēji 10 reižu vairāk nekā vidējais mums zināmo komētu diametrs.

Ja aplēses par izmēru ir pareizas, tad šī komēta būtu arī savas 1000 reizes masīvāka par vidējo komētu, turklāt ne tikai no tām, kas periodiski ielido Saules sistēmas iekšienē, bet vispār visām mums zināmajām komētām, raksta "Live Science".

Tik liela komēta un tik tuvu Saulei? Droši vien būs pamatīgs šovs! Diemžēl šoreiz izskatās, ka nekas tik krāšņa kā daudz mazākās komētas NEOWISE gadījumā debesīs ar neapbruņotu aci nebūs redzams. Bernardninelli-Bernstīna komētas aplūkošanai, visticamāk, vajadzēs teleskopu. Trajektorijas analīze ļauj secināt, ka iepriekšējo reizi komēta mums pietuvojās pirms 3,5 miljoniem gadu un toreiz bija vēl tālāk – ap 18 astronomisko vienību attālumā no Saules.

Nu astronomiem tuvāko desmitgadi būs darba pilnas rokas, pētot Zemei aizvien tuvojošos objektu. Ir pamats uzskatīt, ka komētas no Orta mākoņa dzīlēm laika gaitā salīdzinoši maz mainījušās, tāpēc var zinātniekiem sniegt jaunas zināšanas par objektu ķīmisko sastāvu Saules sistēmas agrīnajā attīstības posmā.

Tags

Astrofoto Astronomija Kosmoss
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form