Dīvainā 'Oumuamua' mistēriju piedāvā atrisināt, tam pakaļ sūtot kosmosa zondi
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Strīdi par to, kas īsti ir pirmais Saules sistēmā piefiksētais viesis no starpzvaigžņu telpas, nerimst aizvien. Debates par to, vai "Oumuamua" ir vien dīvainas formas asteroīds vai no pundurplanētas atšķēlies slāpekļa ledus gabals, varbūt atliekas no lielas komētas? Daži astronomi (turklāt tādi, kam azotē visai prestiži diplomi) pat izteikušies, ka tā varētu būt inteliģentu būtņu radīta zonde, likumsakarīgi izsaucot uz sevi kritikas un nosodījuma lavīnu. Bez šaubām, ka labākais veids izzināt "Oumuamua" patieso dabu, būtu aizlidot un apskatīties klātienē. Tieši to iesaka grupa pētnieku no institūta "i4is".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Objekts "Oumuamua" tika pamanīts 2017. gadā, traucamies cauri Saules sistēmai ar ātrumu apmēram 92 tūkstoši kilometru stundā. Gan ātrums, gan objekta trajektorija un paātrinājums, lidojot garām Saulei, liecināja, ka objekta izcelsme ir aiz mūsu Saules sistēmas robežām. Tas bija pirmais viesis no starpzvaigžņu telpas, ko astronomiem izdevies piefiksēt. Ņemot vērā, ka šādi objekti lido ļoti ātri, parasti ir nelieli un arī visai tumši, tos pamanīt ir grūti. Pagaidām tas izdevies tikai divos gadījumos – otrais bija 2019. gadā fiksētais "2I/Borisov", taču par šī objekta "identitāti" diskusiju nav. Ir droši zināms, ka tā ir komēta ar visām tipiskai komētai piemītošām īpašībām – komu (komētas atmosfēru jeb putekļu un gāzu apvalku ap kodolu) un "asti". Par "Oumuamua" gan, kā saka, vēl zinātnieki strīdās, turklāt diezgan cītīgi.

Tā kā šobrīd "Oumuamua" jau ir aiz Neptūna orbītas, tiešos novērojumos nelielo, tumšo objektu nepiefiksēt. Vienīgais variants – "noķert" to ar ātri lidojošu kosmisko zondi un nobildēt tuvumā. To saprata un jau drīz pēc "Oumuamua" atklāšanas sāka apsvērt Ādams Hiberds, Lielbritānijā bāzētās bezpeļņas organizācijas "Initiative for Interstellar Studies" jeb "i4is" inženieris. NASA periodiski aicina zinātnisko kopienu un kosmosa izpētes entuziastus iesniegt ieteikumus nākotnes misijām un prioritātēm, veiksmīgākajām idejām nodrošinot atbalstu. Šo iespēju lūkos izmantot arī Hiberds ar kolēģiem, kuri iesnieguši savu priekšlikumu aģentūrai, misiju nodēvējot par "Project Lyra". "Redzēsim, kas sanāks. Mēģinām saņemt atbalstu arī no zinātniskās kopienas. Galu galā – šī misija varētu sniegt atbildes uz daudziem astronomus interesējošiem jautājumiem."

Comet 2I Borisov at Perihelion in December 2019
2019. gadā Saules sistēmā paviesojās komēta "2I/Borisov". Starp citu, šo komētu novēroja arī Lavijas astronomi.


Kā gan noķert objektu, kas traucas prom no mums ar ātrumu 92 tūkstoši kilometru stundā? Skaidrs, ka zondei jālido vēl ātrāk. To var panākt, izmantojot gravitācijas manevru. Tā ir kosmiskā lidaparāta trajektorijas un ātruma izmainīšana vēlamā veidā, izmantojot masīva objekta (planētas) pievilkšanas spēku. Tādējādi kosmiskos lidaparātus var gan sabremzēt, gan būtiski palielināt to lidojuma ātrumu, izmantojot gravitāciju.

Animation of Voyager 1 trajectory
Gravitācijas manevru sērija, ko izmantoja 70. gados palaistā NASA zonde "Voyager 1"


Lai kosmiskā zonde panāktu "Oumuamua", gravitācijas manevram "i4is" komanda ierosina izmantot masīvo Jupiteru. Kā variants tika izskatīta arī Saule, taču tad zonde būtu jāaprīko ar karstumizturīgiem vairogiem, kas attiecīgi to padarītu daudz smagāku un būtiski palielinātu pašas zondes konstruēšanas izmaksas. Tāpēc Hiberda ierosinājums, kas izklāstīts gan NASA iesniegtajā priekšlikumā, gan publicēts pirmsdrukas zinātniskajā resursā "arXiv", paredz zondi sūtīt pakaļ "Oumuamua", sākumā veicot gravitācijas manevru ap Veneru un Zemi, tā aizsviežot zondi uz "randiņu" ar Jupiteru, kur zonde savā labā izmantotu Saules sistēmas lielākās planētas pievilkšanas spēku un iegūtu paātrinājumu līdz 133,2 tūkstošiem kilometru stundā jeb apmēram 37 kilometriem sekundē. Tas nav nekas nereāls, kaut šie skaitļi kādam varētu šķist neticami. Ir vairāki kosmosa lidaparāti, kas traukušies ātrāk par 133 tūkstošiem kilometru stundā.

Absolūts rekordists ir pirms dažiem gadiem palaistā Pārkera Saules zonde, kura pērn novembrī sasniedza apmēram 586 tūkstošu kilometru stundā jeb apmēram 163 kilometru sekundē lielu ātrumu.

Saprotams, ka šādu sarežģītu lidojuma trajektoriju nevar īstenot kurā katrā laikā – jāsagaida izdevīgs planētu savstarpējais izkārtojums, un zondei, ja misija tiktu apstiprināta, jāstartē 2028. gadā. No šī brīža gan vēl paietu gandrīz 20 gadi, līdz tā panāktu "Oumuamua". Tāpēc – ja Hiberda priekšlikums saņems atbalstu un zaļo gaismu īstenošanai, tad tāpat mums būs jāpagaida kādas trīs desmitgades, līdz varētu saņemt tuvplāna attēlus ar "Oumuamua" un beidzot noskaidrot, kas tad īsti šis objekts ir – atlūza no komētas, kosmisks "aisbergs", jocīgas formas asteroīds vai kas cits. Un kas zina, cik tālu kosmosa izpētes tehnoloģijas būs tikušas. Varbūt astronomu rīcībā būs citas metodes, kā iegūt detalizētus datus par šādiem nelieliem, tumšiem un ātri lidojošiem objektiem un strīds par "Oumuamua" jau būs beidzies.

Tags

Saules sistēma Asteroīds Jupiters Kosmoss NASA Venera
53545769
Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form