Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers šajā eksperimentā demonstrē, kā darbojas radiometrs. Liekot lietā ultravioleto lampiņu, iespējams iekustināt radiometra korpusā esošās lāpstiņas. Kāpēc tās kustās? Vai pa lāpstiņām "sitas" gaismas daļiņas – fotoni – un tās iegriež? Tā gluži nav.

Meijers skaidro, ka radiometra korpusā ir ļoti zems spiediens – aptuveni viens paskāls jeb 100 000 reižu mazāks spiediens nekā atmosfēras spiediens jūras līmenī. Tomēr, lai radiometra "dzirnaviņas" spētu iekustināt tikai pati gaisma vien, korpusā jābūt ļoti dziļam vakuumam. Šajā gadījumā "dzirnaviņām" griezties liek gaisa molekulu kustība.

Cik liels ir gaismas spiediens? Meijers stāsta – saules stariem krītot tieši perpendikulāri pret kādu virsmu, šis spiediens būs vien nepilni 50 nanogrami (nanograms ir grama miljardā daļa) uz kvadrātcentimetru, ja virsma būs melna un gaisma pilnībā tiks absorbēta. Ja virsma būs balta un gaisma tiks atstarota, šis spēks būs divreiz lielāks, jo fotoni no virsmas atlec ar gaismas ātrumu.

Kaut radiometra dzirnaviņas šķiet ļoti mazas un vieglas, tās tomēr joprojām ir pārāk masīvas, lai šajā gadījumā tiktu iekustinātas ar gaismas spiediena spēku vien. Turklāt gaisma tās grieztu ar melno pusi pa priekšu, nevis otrādi, kā tas notiek radiometrā. Plašāks skaidrojums – eksperimenta video!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit