Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers eksperimentā skaidro, kas notiek uz redzamās gaismas robežas.

Eksperimentā "Vai cilvēks ir caurspīdīgs redzamajā gaismā" tika izmantota sarkana gaisma, jo tā izkliedējas vismazāk, tāpēc ar to var radīt "optiskā rentgena" efektu, proti, spīdinot sarkanu gaismu cauri plaukstai, redzami asinsvadi un cīpslas.

Šajā eksperimentā redzamas divas sarkanas krāsas gaismas – vienu no tām cilvēks redz vēl salīdzinoši labi, otru jau krietni mazāk.

Ar tumši sarkanu gaismu šajā gadījumā nav domāts, ka gaisma pati par sevi ir vāji sarkana. Šajā gadījumā viļņa garums ir 670 nanometri, un šī viļņa garuma gaismu cilvēks jau redz samērā slikti. Ja viļņa garums ir tikai par 20 nanometriem vairāk, proti 690, tad cilvēks šo gaismu redz vēl ievērojami sliktāk. Parasti par siltumstarojuma robežu pieņem 700 nanometrus, tomēr šī robeža, atšķirībā no UV robežas, ir ļoti neasa. Kaut vāji, bet cilvēks tomēr redz arī 740 nanometru viļņa garuma gaismu, līdz pat aptuveni 800 nanometriem.

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form