Ja pavasarī jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 galvenokārt saistīja ar trim simptomiem – drudzi, sausu klepu un elpas trūkumu, tad laika gaitā, pieaugot pacientu skaitam un attiecīgi arī datu apjomam, tika dokumentēta vēl virkne dažādu simptomu, tostarp gremošanas trakta darbības traucējumi, caureja, bezspēks, galvassāpes un ožas zudums. Nupat akadēmiskajā izdevumā "The British Medical Journal" vēstīts par kādu gadījumu, kur Covid-19 pacientam konstatēts arī pēkšņs dzirdes zudums.

Londonas Universitātes koledžas speciālisti publikācijā vēsta par kādu 45 gadus vecu Covid-19 pacientu, kuram tostarp jau bijusi astma. Viņš ievietots intensīvās terapijas nodaļā, pieslēgts arī plaušu ventilatoram, tāpat viņam doti steroīdi un "Remdesivir".

Nedēļu pēc izrakstīšanas no intensīvās terapijas nodaļas vīrietim parādījušies negaidīti simptomi – sākotnēji tinīts (konstanta džinkstēšana, sīkšana vai "zvanīšana" ausī), bet pēc tam dzirde vienā ausī pazudusi pavisam.

Pētnieku grupa norāda, ka nevienam no medikamentiem, kas vīrietim doti intensīvās terapijas laikā, šādas blaknes nevajadzētu izraisīt. Tāpat viņam pirms tam nekad nebija dzirdes problēmu. Tālāka izpēte liecināja, ka vīrietis necieš arī no autoimūnajām saslimšanām, kā arī no gripas vai HIV, kas reizēm saistīti ar dzirdes traucējumiem. Mediķi izmeklēšanā konstatēja, ka pacienta dzirdes nervs kreisajā ausī ir iekaisis.

Šis ir Lielbritānijā pirmais dokumentētais gadījums, kur Covid-19 pacientam konstatēts pēkšņs dzirdes zudums. Neliels skaits šādu atsevišķu gadījumu dokumentēti arī citās valstīs, raksta "The Guardian".
Kaut pagaidām vēl ir pāragri spriest, vai un kā tieši šī infekcija varētu ietekmēt dzirdi, pētījuma līdzautore doktore Stefānija Koumpa skaidro, ka ir vairāki iespējami mehānismi.
"Ir iespējams, ka SARS-CoV-2 iekļūst iekšējā ausī (vienā no tirm galvenajām auss daļām) un tur vai nu izraisa šūnu nāvi, vai arī izsauc citokīnu izdalīšanos." Citokīni tostarp piedalās iekaisuma procesa regulēšanā. Konkrētajā gadījumā dzirdes zudums nebija pilnīgs, bet tikai vienā ausī, taču Koumpa norāda, ka arī tas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, ja problēma netiek savlaicīgi risināta.

Pētnieki rekomendē, ka mediķiem intensīvās terapijas nodaļā ievietotajiem Covid-19 pacientiem būtu jāuzdod arī jautājums par to, vai kopš saslimšanas nav pasliktinājusies dzirde.

Mančestras Universitātes audiologs profesors Kevins Munro, kurš ar konkrēto pētījumu nav tieši saistīts, izdevumam "The Guardian" skaidro, ka ir zināms par gadījumiem, kad citi vīrusi (piemēram, masalas un cūciņas) saistītas ar dzirdes traucējumiem, turklāt pie viņa arī esot vērsušies Covid-19 pārslimojuši pacienti ar sūdzībām par pasliktinātu dzirdi vai tinītu. Munro ar kolēģiem turpina pētījumus šajā virzienā, lai izzinātu, vai dzirdes problēmas izraisījis tieši pats vīruss, organisma imūnatbilde, stress vai ārstēšanā lietotie medikamenti.

Gadījuma analīzi var lasīt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit