Galvenā problēma ar sazvērestību par Geitsa mikročipu vakcīnām – eksistē fizika  (226)

Kamēr pasaules spējīgākie zinātnieki triecientempā cenšas izstrādāt un klīniskajos pētījumos pārbaudīt vakcīnu imunizācijai pret Covid-19, daļa aktīvistu jau brīdina par vēl apritē neesošu vakcīnu nesto postu – sākot no bažām par kaitējumu veselībai līdz pat slēptiem plāniem šādi izsekot lielāko daļu pasaules iedzīvotāju. Ja par pirmo daļu – risku veselībai – jāsaka, ka šādas debates nav nekas jauns un pavada teju katras jaunas vakcīnas ienākšanu apritē, tad versijas par masveida izsekošanu, kas realizēta ar vakcināciju, ir salīdzinoši jaunas, bet tām ir savs piekritēju loks.

Maija otrajā pusē publicētie "Yahoo News/YouGov" veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka ASV 44% republikāņu uzskata, ka versija par Bila Geitsa plāniem ar vakcīnām čipēt un izsekot iedzīvotājus, atbilst patiesībai, turpretī demokrātu nometnē līdzīgi uzskati bija 19% cilvēku.
Pats Geitss izdevumam "Business Insider", taujāts par šiem "plāniem", atzina – šīs teorijas reizēm pat ir grūti noliegt, jo tās ir tik dīvainas un muļķīgas.

Ir tikai neliela problēma – pašlaik nav tādu tehnoloģiju, lai "upurim" nemanot viņa organismā ar vakcīnu ievadītu mikročipu, kas ļautu izsekot injekciju saņēmušā pārvietošanos.

Ja runājam par vakcīnām, izmantoto adatu diametrs var atšķirties atkarībā no tā, par kādu vakcīnu ir runa – cik tā ir viskoza. Jo augstāka vakcīnas viskozitāte, jo lielāka diametra adatu vajadzēs. Taču šeit joprojām ir runa par milimetra daļām. Tipiska vakcīna pret gripu tiek ievadīta ar adatu, kuras ārējais diametrs ir aptuveni 0,5 līdz 0,65 milimetri.

Tik mazu čipu, kas būtu spējīgi raidīt uztveramu signālu un nodrošināt iespējas izsekot, vienkārši nav.

Sazvērestības teorijas atbalstītāji kā "pierādījumus" mēdz uzrādīt video vai attēlus, kuros redzama šļirce vai nu dzīvnieku čipēšanai vai arī mikročipa ievadīšanai, ko mēdz izmantot tā saucamie "biohakeri". Šajā gadījumā vis nav runa par adatu pusmilimetra diametrā, bet gan adatu arārējo diametru vismaz trīs vai vairāk milimetri. Dūriens ir pamatīgs, un būtu visai grūti nepamanīt šī čipa ievadi. Tādējādi slepenais plāns diez ko slepens neizvērstos.

Būtiski uzsvērt, ka arī augstāk minētajos gadījumos – gan dzīvnieku čipēšanā, gan čipos, ko sev labprātīgi (parasti plaukstā) implantē jauno tehnoloģiju entuziasti, lai, piemēram, atvērtu biroja vai mājokļa durvis, pieliekot roku pie nolasītāja, vai apmainītos ar kontaktinformāciju biznesa tikšanās laikā (atkal jau – izmantojot īpašu nolasītāju), ir runa par RFID čipiem.

RFID atšifrējams kā "radio-frequency identification" jeb radiofrekvences identifikācija. Pirmkārt jāuzsver, ka šie čipi ir pasīvi. Proti, tiem pašiem nav sava enerģijas avota, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai tie vispār pat teorētiski spētu pārraidīt signālu. RFID čipu darbībai nepieciešams ārējs enerģijas avots, un to nodrošina šādu čipu nolasītāji, kuri ģenerē elektromagnētisko lauku. Šādu pašu principu izmanto, piemēram, mobilajos tālruņos bezvadu uzlādē.

Tā kā, lai uztvertu radioviļņus, nepieciešama antena, un tai jābūt pietiekami lielai, lai spētu uztvert noteikta garuma viļņus. Dzīvnieku čipi parasti garumā ir no centimetra (nedaudz lielāki par rīsa graudu) līdz pat četriem centimetriem.

Otrkārt, lai tie darbotos un varētu notikt informācijas apmaiņa, čips jāpieliek ļoti tuvu lasītājam. Iedomājieties e-talonus un nolasītājus sabiedriskajā transportā – tie nestrādā, ja talonu novicini gar lasītāju pusmetra attālumā. Tam ir praktisks pamatojums – tādējādi iespējams izvairīties no nekontrolētas nolasīšanas, piemēram, lai netiktu piereģistrēts brauciens no trim taloniem, ja kādam makā tādi ir trīs, bet tikai no tā, kas pielikts pie lasītāja. Ir arī tehnoloģijas, kas ļauj lasītājam nolasīt RFID čipa informāciju no aptuveni metra attāluma, taču jāatceras, ka šeit čipam vēl priekšā ir audu slānis, kas absorbē elektromagnētisko starojumu. No liela attāluma šādus čipus nolasīt nevar.

Šādā gadījumā, ja ar vakcīnu konkrētā vietā tiktu implantēts RFID čips, lai čipēto personu varētu izsekot (piemēram, personas pārvietošanos), ik uz stūra visā pasaulē jābūt nolasītājiem, turklāt čipētajam būtu gar tiem jāpārvietojas ļoti tuvu, teju vai kontaktā ar nolasītāju.

Podkāsta "Skeptoid" veidotājs Braiens Danings epizodē, kas veltīta tieši šai sazvērestības teorijai, norāda – šāda izmēra čipus ne tikai varētu pamanīt vakcinācijas laikā, bet pavisam noteikti arī rentgenuzņēmumā, un rezumē: "Fizika šobrīd neparedz, ka ar RFID čipiem varētu izsekot cilvēkus, viņiem par to nezinot."

Lai realizētos sazvērestības teorijas piekritēju ļaunākais murgs – aktīvs GPS pārraidītājs, kas ļautu Geitsam ievākt datus par katru tavu soli un reālā laikā izsekot, kur tu esi un ko dari, nepieciešams piepildīties vēl vairākiem priekšnosacījumiem.

Visuzkrītošākais, protams, būtu tas, ka nepieciešams enerģijas avots, lai signālu pārraidītu. Tādā gadījumā čips, visticamāk, būtu vēl lielāks un vēl pamanāmāks, turklāt šis enerģijas avots ar laiku izsīktu, un čips kļūtu bezjēdzīgs. Protams, vienmēr jau var apgalvot, ka tad tiks "izdomāta" jauna pandēmija un jauna vakcinēšanās kampaņa.

Tāpat iekārtai būtu jāspēj komunicēt ar satelītiem, proti, uztvert GPS signālu un pēc tam informāciju par personas atrašanās vietu pārraidīt tālāk. Zem ādas implantētam čipam dažu milimetru izmērā to būtu grūti nodrošināt.

Mičiganas universitātes inženieri pirms pieciem gadiem paziņoja par mikrodatora "Michigan Micro Mote" izstrādi ar skatu nākotnē, arvien vairāk ikdienā ienākot viedajiem risinājumiem un tā saucamajam lietu internetam, kur dažādas ierīces un sensori nemitīgi savā starpā komunicē. Šie mikrodatori spēja sazināties ar bāzes staciju, kurai bija savs neatkarīgs enerģijas avots, septiņu metru attālumā, turklāt arī tikai tad, kad čips bija aprīkots ar divus milimetrus garu ārējo antenu.
Tieši antenas izmēru un nepieciešamību pēc pietiekami jaudīga enerģijas avota kā galvenos klupšanas akmeņus, lai šādi mikrodatori spētu sazināties tālās distancēs, min viens no "Michigan Micro Mote" izstrādātājiem profesors Deivids Venclofs.

Zemādas čipi, kuri būtu tik mazi, lai tos varētu nemanāmi injicēt ar vakcīnu, mums par laimi, šobrīd nepaver iespējas sazināties ar GPS sistēmas (vai citu pozicionēšanas sistēmu) raidītājiem un pārraidīt datus tālāk.

Parasti šādos gadījumos nereti galdā tiek likta versija, ka varenā pasaules elite jau tāpēc ir varenā elite, ka tās rīcībā ir tehnoloģijas, kuras vismaz par pāris paaudzēm attīstībā apsteidz pārējai pasaulei pieejamās, taču bez konkrētiem pierādījumiem, tāpēc šis ir uzskatāms "kā būtu, ja būtu" argumenta piemērs.

Braiens Danings, "Skeptoid" veidotājs, min arī trešo sazvērestības teoriju piekritēju virzīto variantu, kā varētu strādāt izsekošana, proti, vakcīnai jāpievieno radioaktīvs izotops.

Danings norāda, ka tehniski to paveikt nav problēmu, taču būtiskas problēmas būtu lietderībā, jeb precīzāk – tās trūkumā.

Pirmkārt, šis savienojums dažu dienu laikā no organisma tiktu izvadīts. Otrkārt, tas neparedz iespējas personu identificēt.

"Ja Bilam Geitsam visā pasaulē būtu sensori, viņš šādi, iespējams, varētu uzzināt, ka nupat vakcinēts cilvēks pagājis garām, taču nezinātu, kurš tas ir. Vēl viena problēma ir darbības attālums. Ja būtu jāpanāk, lai šī radiācija ir konstatējama arvien lielākā attālumā, cilvēkam, visticamāk, šī doza būtu letāla," podkāstā skaidro Danings.

Reizēm tiek pieminēta arī identifikācijas tehnoloģija "Quantum Dot Dye", ar kuras palīdzību varētu cilvēka organismā uzglabāt vakcinācijas vēsturi attīstības valstīs, kur veselības aprūpes sistēmā ar dokumentāciju mēdz būt problēmas. Īsumā – šī tehnoloģija, kuru izstrādājuši zinātnieki no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT), paredz marķēšanu ar speciālu vielu un rakstu, un šo marķējumu nevarēs redzēt ar "neapbruņotu aci", bet nolasīt ar īpašu skeneri, un arī tikai klātienē un zinot, kurā vietā skenēt.

"Vietās, kur vakcinācijas pases nereti tiek pazaudētas vai nemaz nav ieviestas, bet par elektroniskajām datubāzēm neviens nav dzirdējis, šī tehnoloģija ļautu ātri uzzināt pacienta vakcinācijas vēsturi," skaidro bijušais MIT zinātnieks Kevins Makhjū.

Šajā gadījumā nav runa par nekādu aktīvu izsekošanu vai implantējamiem mikročipiem.