Izvēlējušies pareizo profesiju: talantīgie brāļi Vilki pēta industriālo robotu pasauli
Foto: Publicitātes foto

Brāļi Manu Viktors un Vasilijs Vilki studē Transporta un sakaru institūtā (TSI) otrajā kursā studiju programmā "Robotika". Šovasar brāļiem sākās prakse uzņēmumā "RoboLogic". Puiši izmēģināja darbu savām rokām, uzzināja pienākumu sadales īpatnības rūpniecisko robotu uzņēmumā un pārliecinājās, ka izvēlējušies sev īsto karjeru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja jums gadās iet vai braukt garām deviņstāvu ēkai Rīgā, Lomonosova ielā 1, kur atrodas TSI, jūs noteikti pamanīsiet oranžu metāla konstrukciju pie ieejas. Iepazīstieties, tas ir rūpnieciskais robots "KUKA", kas ir viens no populārākajiem pasaulē. Šis robots ir ražots 1999. gadā, tātad pēc robotu standartiem jau ir seniors. Manu Viktors un Vasilijs palīdzēja robotu šeit uzstādīt. Lai to novietotu konkrētā pozīcijā, vairs nebija iespējams veikt programmēšanas darbus, tāpēc brāļiem bija jālieto uzgriežņu atslēgas. Tagad ikvienam ir iespēja aplūkot tuvāk un pat nofotogrāfēties ar īstu industriālo robotu. Ņemiet vērā, ka modernākie "KUKA" modeļi pēc izskata daudz neatšķiras no šī eksponāta – tiem ir tās pašas sešas rotācijas asis, tikai programmatūra tiek pastāvīgi uzlabota.

Studenti programmē jaunu robotu

Manu Viktors un Vasilijs savu praktisko darba pieredzi uzsāka jau pēc pirmā kursa. Abi kļuva par praktikantiem uzņēmumā "RoboLogic" un jau tagad zina, ka turpinās tur strādāt arī pēc augstskolas absolvēšanas. Abi brāļi, stājoties TSI, konkursa kārtībā ieguva grantus no "RoboLogic", kas pilnībā sedz studiju maksu visam studiju periodam, atbalstot profesionālu nozares speciālistu sagatavošanu.

Šovasar TSI studentu komandai – brāļiem Vilkiem un vēl diviem viņu kursa biedriem, kas arī apgūst praktisko pieredzi "RoboLogic", – tika uzticēts svarīgs uzdevums: sagatavot darbam un veikt noregulēšanu un testēšanu CRP zīmola metināšanas robotam, kas ir jaunums uzņēmumā.

"Pirmās divas nedēļas bija nepieciešamas, lai apkārt robotam izveidotu metāla lokšņu aizsargbūri. Tas ir vajadzīgs, lai pasargātu cilvēku acis no ultravioletā starojuma kaitīgās ietekmes, kas rodas metināšanas laikā, kad darbu veic pats robots," stāsta Manu Viktors. "Nākamo divu mēnešu laikā mēs apguvām robota metināšanas darba pamatus, regulējām un pārbaudījām robotu, un pēc tam ar tā palīdzību izgatavojām nepieciešamās detaļas".

Topošie robotikas speciālisti mācījās iestatīt dažādus parametrus robota metināšanas darbam: spriegumu, metināšanas degļa kustības ātrumu, stieples padeves ātrumu un citus. Precīza noregulēšana prasīja daudz testu. Bija nepieciešams arī pieslēgt un noregulēt rotācijas galdu, uz kura tiek piestiprināta metināmā sagatave. TSI studentu komanda mācījās metināt taisnas šuves, apļveida šuves un citas sarežģītas formas.

Pēc metināšanas parametru iestatīšanas bija jāprogrammē robota kustības. Šoreiz programmēšana, pēc Manu Viktora teiktā, bija pavisam vienkārša: nogādāt metināšanas degli līdz metināšanas sākuma punktam, atzīmēt to robota vadības panelī, lai tas saglabātu tiešo pozīciju, pēc tam ar rokām aizvilkt degli līdz nākamajam punktam, saglabāt tā pozīciju vēlreiz un tā tālāk. Kad programma ir gatava, operators atstāj aizsargbūri un iedarbina robotu, kurš jau zina, kādas šuves ir jāmetina.

Biežāk šāda programmēšana tiek veikta virtuālā vidē, taču šajā reizē robots uzņēmumā nokļuva vēl pirms pašas programmatūras, tāpēc nācās improvizēt un tikt galā ar pieejamajām metodēm.

Vēlāk studentiem būs jāstrādā arī virtuālajā programmēšanas vidē. Sākumā tajā būs iespējams iestatīt metināšanas trajektoriju, bet sagatave, ar kuru strādās robots–metinātājs, būs jāuzstāda ļoti precīzā vietā, lai šuve būtu tieši tur, kur tā ir vajadzīga. Jaunu darba līmeni varēs sasniegt, kad robots būs aprīkots ar mašīnredzi – tad tas pats "ieraudzīs" detaļu un noliks metināšanas degli pareizajā vietā.

Kad visi testi pabeigti, studentu komanda gatavojās metināšanai – slīpēja, metināja ar savu jauno robota palīgu un krāsoja metāla stendus citiem robotiem, kurus "RoboLogic" demonstrēs izstādē "Tech Industry 2021", kas norisināsies Rīgā. Nākamais brāļu Vilku uzdevums no uzņēmuma "RoboLogic", bija sagatavot robotu "KUKA" pie TSI ieejas, bet ar to viņu uzdevumi nebeigsies. Brāļi min, ka tuvākajā laikā viņiem atkal būs jauns uzdevums, kas saistīts ar metināšanas robotu.

Viens robots, daudz specializāciju


Brāļi ir ļoti gandarīti, ka tagad paralēli studijām augstskolā viņiem ir tik daudz praktisku darbu. Turklāt, pēc Manu Viktora teiktā, CRP robots pagaidām ir vienīgais Latvijā, tāpēc studentu komandai, kas ar to strādāja, mūsu valstī tagad ir unikālas zināšanas un prasmes.

"Mēs sākām labāk saprast, kā reālajā dzīvē izskatās ikdienas darbs ar industriālajiem robotiem," stāsta Vasilijs. "Es kādreiz domāju, ka viens speciālists var pilnībā apkalpot robotu, veikt visus ar to saistītos uzdevumus. Patiesībā ražošanā visi uzdevumi tiek sadalīti: daži speciālisti nosaka punktus, kur robotam vajadzētu ierasties, citi aprēķina tā kustības, lai robots nekur neietriektos, bet vēl citi savieno visus robotus vienā ražošanas līnijā." Jaunietis atzīmē, ka papildus interesi robotikas speciālista darbam piešķir fakts, ka robotiem var būt dažādas specializācijas: metināšana, griešana, montāža, krāsošana un citi uzdevumi. Tātad, lai varētu programmēt robotu, ir jāsaprot konkrēta ražošanas procesa tehnoloģiskās nianses. "Mēs iemācījāmies strādāt nevis vienkārši ar robotu, bet gan ar metināšanas robotu, un ar izmēģinājumu un kļūdu metodi mēs sasniedzām rezultātu. Tas ir sarežģīti, un tāpēc tik interesanti," bilst Vasilijs.

CRP robots pagaidām ir vienīgais Latvijā, tāpēc studentu komandai, kas ar to strādāja, mūsu valstī tagad ir unikālas zināšanas un prasmes.

Praktikanti arī noskaidroja, kādas specializācijas varētu būt tiem, kas strādā ar industriālajiem robotiem. Piemēram, daži no "RoboLogic" darbiniekiem specializējas elektrotehnikā, taču tam nepieciešama nedaudz cita izglītība. Brāļi Vilki savukārt var kļūt par off–line programmētājiem, integratoriem (on–line programmētājiem) un nākotnē – par PLC programmētājiem. Kā paskaidroja Manu Viktors, off–line programmētāji (no angļu "line" – līnija) tiek tā saukti tāpēc, ka viņi neparādās uz ražošanas līnijas, bet programmē robotus no biroja, piemēram, izmantojot programmu "Technomatix Process Simulate". Tā ļauj simulēt viena robota vai visa konveijera darbību virtuālā vidē. Savukārt, integratori ierodas ražošanas rūpnīcā un vai nu izveido vajadzīgo programmu no nulles, vai arī, kā notiek biežāk, paņem programmu, kuru iepriekš sagatavoja bezsaistē un pārbauda, kā tā darbosies reālajā vidē. Daži labojumi vienmēr ir nepieciešami. Piemēram, var izrādīties, ka rūpnīcā kāds galds tika novietots citā vietā, bet netika atzīmēts simulācijā, un robots, pildot savas funkcijas, to aizķer.

Izvēlējušies pareizo profesiju: talantīgie brāļi Vilki pēta industriālo robotu pasauli
Foto: Adobe Stock

Visbeidzot, PLC programmētāji (no angļu valodas saīsinājuma PLC – "Programmable Logic Controllers" – programmējami loģiskie kontrolieri) organizē ražošanas līnijas darbību kopumā: sadala to zonās, koordinē daudzu robotu kopīgo darbu, lai tie netraucētu viens otram, strādātu pareizajā secībā ar katru detaļu utt. Manu Viktors saka, ka viņam labāk patiktu integratora darbs, jo procesā ir nepieciešams ne tikai sēdēt pie datora, bet arī kustēties, kaut ko darīt ar rokām. Vēlāk viņš cer kļūt par PLC programmētāju, bet tas prasa vairāk zināšanu un pieredzi, un darbs ir atbildīgāks.

Abi brāļi atzīst, ka darbs reālā uzņēmumā viņiem parādīja, ka robotikas pasaule ir vēl daudzveidīgāka un interesantāka nekā viņi varēja iedomāties, un, aicina ikvienu, kas interesējas vai aizraujas ar elektroniku vai robotiem, pieteikties studiju grantam no "RoboLogic" un, kas zina, kādas iespējas un karjeras izaugsme var pavērsties?

Tags

Robotika
0
TSI
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form