Kā skan Ganimēds? NASA publisko audio no lielākā Jupitera pavadoņa
Foto: NASA/JPL-Caltech/SwRI/ASI/INAF/JIRAM

Ganimēds ir viens no četriem tā dēvetajiem Galileja pavadoņiem – pirmajiem, ko pamanīja un kā Jupitera pavadoņus klasificēja Galileo Galilejs. Tas ir arī lielākais pavadonis Saules sistēmā, lielāks arī par vienu no planētām – Merkuru. Cita starpā, ir astronomu grupas, kas uzskata – gan Ganimēdam, gan vairākiem citiem Saules sistēmas pavadoņiem pienāktos pilntiesīgas planētas statuss. Taču šoreiz stāsts par to, kā Ganimēds skan. NASA nupat publiskojusi zondes "Juno" ierakstītu signālu, kuru nu var noklausīties ikviens interesents.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Juno" visai tuvu Ganimēdam garām palidoja šī gada 7. jūnijā, procesā fiksējot planētas magnetosfēras radīto elektromagnētisko starojumu. Proti, šis gluži nebija tāds audioieraksts, kāds uzreiz varētu nākt prātā – mikrofons un ierakstītas, cilvēkam sadzirdamas skaņas. Skaņa ir mehāniskās enerģijas pārvietošanās elastīgā vielā – tā var izplatīties gan gāzveida vielās (gaisā), gan šķidrumos (ūdenī), gan cietās vielās (tēraudā), taču neizplatās vakuumā – tur nav molekulu, kuras skaņas avotam iesvārstīt. Uzskatāmu piemēru, kā izklausītos (vai drīzāk neizklausītos) kliegšana vakuumā, var gūt šajā "The Action Lab" video:

"Juno" ar savu instrumentu "Waves" ierakstīja Ganimēda magnetosfēras radītos elektromagnētiskos viļņus, un pētnieki ierakstītās frekvences pēc tam pārnesa audiospektrā, tādējādi dodot mums aptuvenu ieskatu, kā varētu "skanēt" Ganimēds, ja mēs to varētu tā vienkārši sadzirdēt. Skaņas ir visai spocīgas!

Šāda metode regulāri tikusi izmantota, ierakstot "skaņas" arī no citiem Saules sistēmas objektiem jau tik senās misijās kā 70. gadu "Voyager". Arī elektromagnētiskā starojuma frekvenču transponēšana audiofrekvencēs nav tikai tāpēc, lai varētu izklaidēt publiku ar "Noklausies, kā skan Saules sistēmas objekts X" paziņojumiem. Tam ir arī zinātnisks mērķis – izpētot un pieredzot zondes ierakstītos datus pēc iespējas dažādākos veidos, reizēm var pamanīt kādu niansi, kas citādi būtu paslīdējusi garām nepamanīta.

Šādi ierakstīt Ganimēda "dziesmu" arī varēja tādēļ, ka tas ir vienīgais mums zināmais Saules sistēmas planētu pavadonis ar magnētisko lauku.

"Ja uzmanīgi ieklausās, ieraksta vidusdaļā var dzirdēt straujās izmaiņas augstākajās frekvencēs, kas reprezentē zondes ielidošanu citā Ganimēda magnetosfēras reģionā," spriež "Juno" misijas viens no vadošajiem pētniekiem Skots Boltons.

Pagaidām šo jauno "Juno" ievākto datu analīze par Ganimēda magnetosfēru ir vēl pašā sākumā, un droši vien gaidāmi jauni atklājumi. Taču dažas versijas par ierakstīto jau izskanējušas. Piemēram, augstāk minētās straujās izmaiņas (aptuveni 34. video sekunde), iespējams, liecina par brīdi, kad zonde šķērsoja nosacīto robežu starp Ganimēda nakts pusi un pret Sauli pavērsto jeb dienas pusi.

Ganimēda "skaņu celiņš" ir tikai maza daļa no tā, ko dara un kādus datus ievāc "Juno". Pateicoties šai zondei, planētu pētnieki varējuši izveidot līdz šim detalizētāko Jupitera magnētiskā lauka karti. Šo datu ievākšanai "Juno" bija jāapriņķo gigantiskā gāzu planēta 32 reizes. Ilgākā laika periodā dokumentējot izmaiņas Jupitera magnētiskajā laukā, var šo to jaunu uzzināt par procesiem pašā planētā. Tā, piemēram, ar "Juno" sniegto ieskatu pētnieki aplēsuši, ka tuvu planētas ekvatoram esošā magnētiskā anomālija, ko dēvē par Lielo, zilo plankumu (attēlā zemāk), virzās uz austrumiem ar ātrumu četri centimetri sekundē relatīvi pret pārējo planētas virsmu, kas nozīmē, ka plankums veic vienu pilnu ceļojumu ap Jupiteru ik 350 gadus.

"Juno" jau daudz palīdzējis uzzināt par Jupiteru un tā plašo pavadoņu sistēmu, taču vēl savu darbu nav paveicis. Kā jau lielai daļai no NASA kosmosa izpētes aparātiem, arī "Juno" sākotnēji noteiktais ekspluatācijas laiks tiek pagarināts. Nu tiek plānots, ka tas turpinās darboties vēl līdz 2025. gadam.

Tags

Saules sistēma Astronomija Jupiters NASA
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form