Šobrīd, ļoti iespējams, tu jūties emocionāli un arī fiziski izsists no sliedēm. Nevari satikt savus mīļos, draugus. Ir bail saslimt. Jūties bezpalīdzīgs. Satraucies, vai nākamajā mēnesī būs nauda? Tev ir vairāk brīvā laika un tu vairāk "skrollē" sociālos tīklus. Tu gribi zināt, bet nezini, kas būs tālāk. Neviens nezina. Sabiedrībā klejo neziņa, bailes un satraukums. Saskaņā ar pētījumiem, šī ir perfekta augsne sazvērestību teoriju zelšanai.

Pasaule ir sarežgīta, to izprast ir grūti, reizēm pat neiespējami. Pasaule arī ir negodīga. Tev bija lieli plāni nākotnei, bet pandēmija un tās sekas tos ir sagrāvušas. Ir grūti pieņemt, ka lietas notiek nejauši. Kā kaut kas tik šausmīgs var notikt vienkārši tāpat, sagadīšanās pēc? Daudziem dzīve šādā neskaidrībā un nedrošībā ir nepieņemama. Citiem savukārt sarežģītie epidemiologu skaidrojumi, statistika un grafiki ir vai nu grūti saprotami vai neko nenozīmē. Daudziem personiskā pieredze ir svarīgāka nekā abstrakti skaitļi, bildes no tālām valstīm. Citi savukārt jūtās slikti un grib kādu pie tā vainot.

Skaidrot un saprast, kā tāds koronavīruss varēja rasties, kāpēc tas izplatās tik ātros tempos, kāpēc tas viss notiek, ir ļoti sarežģīts, ilgs process. Sazvērestību teorijas ar ātriem, vienkāršiem un ikvienam saprotamiem skaidrojumiem ļauj noorientēties pasaulē – pie visa vainīga kāda sazvērestība! Kaut kādi ļaunie, kas kontrolē visu notiekošo, gribēja nodarīt mums, nabadziņiem, pāri un visu "izčakarēt". Sazvērestības sāk vilkt kopā dažādus notikumus, meklēt kopsakarības, lai piešķirtu notiekošajam dziļāku jēgu, atrastu kādu, ko vainot, un šķietami atgriezt sapratni par notiekošo un stabilitātes izjūtu.

Sazvērestības cenšas mūs šokēt – tās noķer mūsu uzmanību ar emocijām un sensāciju. Mēs, uz mirkli zaudējot modrību, ļaujamies savām emocijām un atmetam kritisko domāšanu. Sazvērestību teorētiķi zina – sazvērestība pastāv! – un tam atlasa visus "pierādījumus," kas to apstiprina, šo to pievelk aiz matiem, šo to izfantazē, bet ignorē visu, kas traucē viņu uzskatiem. Šīs un citas manipulācijas metodes, ko izmanto sazvērestību teorētiķi, nav īpaši atšķirīgas no citu šarlatānu, Krievijas dezinformācijas un populistu manipulācijas metodēm.

Krīzēs un neziņas laikā pieaug iespēja noticēt sazvērestībām. Neiekrīti! Svarīgi ir gan pašizolēties, gan arī neuzķerties uz šarlatānu manipulācijas metodēm.
Mārtiņš Hiršs

Sociālajos tīklos emocionāli, sensacionāli, vienkārši un ātri skaidrojumi izplatās kā uguns. Faktu pārbaudes, detalizēti skaidrojumi par sarežģītām tēmām parasti ir sausi un tiem grūti izkonkurēt vieglus un emocionālus skaidrojumus. Turklāt sazvērestības teorijas jau paspējušas sevi izolēt pret jebkādu kritiku – visi kritiķi ir daļa no sazvērestības, viņi cenšas apspiest patiesību, negrib, lai tu uzzini īsto patiesību.

Es, sazvērestības teorētiķis, zinu daudz vairāk nekā Pasaules Veselības organizācijas un Slimību profilakses un kontroles centra eksperti un pētnieki. Es, cilvēks, kurš par pandēmijām un vīrusiem esmu sācis interesēties pēdējās dažas nedēļas, kurš nekad dzīvē nav bijis ne ārsts slimnīcā, ne ārstējis Ebolas vīrusa skartos un vai apkarojis citas epidēmijas, ne lasījis kādu zinātnisku pētījumu, zinu vairāk nekā eksperti un mediķi, kas ir pavadījuši desmitgades, reizēm visu dzīvi, strādājot un gatavojoties globālai pandēmijai.

Šis ir tikai īss ieskats tajā, kā sazvērestības ar mums cenšas manipulēt. Par to vairāk un detalizētāk vari uzzināt tiešsaistes lekcijā "Kāpēc cilvēki tic sazvērestībām?", kuru vari noskatīties šeit:

Lekcija tapusi ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu. Tajā es, Mārtiņš Hiršs, politologs, "SkeptiCafe" dibinātājs, kritiskās domāšanas pasniedzējs un dezinformācijas pētnieks – stāstu vairāk par sazvērestību manipulācijas metodēm, kādēļ cilvēki šīm teorijām notic un kādēļ sazvērestības apkarot ir ļoti grūti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!