Kārlis Kravis: pārmaiņas izglītībā jārada mums visiem kopā
Foto: LETA

Laiks, kad jau skolas solā vai augstākajā mācību iestādē jaunais cilvēks varēja sagatavoties labi paredzamai darba dzīvei un karjerai, ir pagājis. Tas nav ne slikti, ne labi, tā tas vienkārši ir noticis. Taču tas arī nozīmē, ka turpmāk mums nāksies nepārtraukti pilnveidoties un mācīties. Kāpēc? Īsi atbildot – lai izdzīvotu darba tirgū. Un tas jau ir pavisam nopietni, jo tikai ar vidusskolas vai augstskolas atestātu vien un bez vēlmes mācīties papildus cilvēks potenciāli riskē kļūt nevajadzīgs un līdz ar to arī nabadzīgs.

Jauns izglītības standarts vai "kārtējās reformas" izglītībā ir nevis kaut kādas varas iedomas, bet gan nepieciešami priekšnoteikumi attīstībai. Mūsdienās pasaule strauji mainās, cilvēki ir kļuvuši mobilāki, un bieži vien tās zināšanas, kas bija derīgas pirms gadiem divdesmit, pašlaik jau ir neglābjami novecojušas.

Paskatīsimies, kādus darbus pašlaik dara mums tuvie cilvēki un kādu darbu mēs paši vēlamies veikt. Iespējams, ka "sapņu profesija" varētu būt dronu inženieris, influenceris, menedžeris elektrisko skrejriteņu ražošanas uzņēmumā. Paradoksāli, bet pirms gadiem desmit šādu darba iespēju nemaz nebija. Tāpat iespējams, ka nekā tāda vairs nebūs jau pēc gadiem desmit. Nāks citas profesijas, un strādājošajiem vajadzēs pielāgoties izmaiņām.

Tāpēc skolā pašlaik ir svarīgi iemācīties mācīšanās un citas vispārīgās prasmes, kas jaunajā izglītības standartā ir nosauktas par caurviju prasmēm. Tās ir prasmes sadarboties, kritiski domāt, rīkoties un mācīties strādāt ar jaunām digitālām ierīcēm, pašiem radīt jaunas ierīces utt. Skolēniem šīs prasmes būs jāattīsta un jāpielieto katrā mācību jomā, dažādos kontekstos.

Ļoti svarīga ir arī skolotāju sadarbība, lai mācītu gan vispārējās prasmes, gan saturu. Piemēram, neviens fizikas vai ķīmijas produkts nerodas vienam priekšmetam atrauti no otra. Tāpēc reālajā dzīvē mēs vairs nedarām tikai vienu darbu, neprotot neko citu, bet gan regulāri pilnveidojamies, lai kļūtu par aizvien labākiem speciālistiem. Skolēni nevar mācīties tikai fiziku, bet šis mācību priekšmets ir jāsaista ar ķīmiju, bioloģiju un citām dabas zinātnēm. Un ne tikai dabas zinātnēm.
Visdrīzāk, ka katrā laikmetā cilvēki teiktu, ka ir dzīvojuši visstraujākajā laikā. Tomēr tieši pašlaik globalizācijas rezultātā izmaiņas notiek nesalīdzināmi ātrāk nekā iepriekš. Mums pusgada laikā bēgļu krīze Eiropā ne tikai kļūst par vēsturi, bet jau sāk izgaist no atmiņas, un tikpat strauji dienaskārtības priekšplānā nonāk globālās klimata pārmaiņas.

Iespējams, ka "sapņu profesija" varētu būt dronu inženieris, influenceris, menedžeris elektrisko skrejriteņu ražošanas uzņēmumā. Paradoksāli, bet pirms gadiem desmit šādu darba iespēju nemaz nebija. Tāpat iespējams, ka nekā tāda vairs nebūs jau pēc gadiem desmit. Kārlis Kravis

Šajā straujo metamorfožu laikā mēs savā ziņā esam nesagatavoti tam, ko paši esam radījuši, mūsu pieeja izglītībai nevar sagatavot skolēnus tam, ko mēs vēl nemaz nezinām un nevaram zināt. Tāpēc skolēniem jāiegūst spēja risināt problēmas, kritiski domāt, komunicēt, pasniegt savu ideju un radīt jaunas lietas – tas būs pamats viņu izdzīvošanai, viņu spējai pielāgoties, attīstīties un mainīties.

Šīs spējas neveicina noteiktā laikā noskriets kilometrs sporta stundā, ātri un pareizi atrisināts uzdevums fizikas stundā vai izlasīta grāmata bez diskusijas par tajā rakstīto. Šo problēmu varēs risināt spēja analizēt to, kā nākamreiz kilometru noskriet vēl ātrāk, skatoties video par savu skrējienu, kā arī, pielietojot zināšanas par pareizu uzturu, par pretvēju un aerodinamiku apļa līkumā.

Mūsu pieeja izglītībai nevar sagatavot skolēnus tam, ko mēs vēl nemaz nezinām un nevaram zināt. Kārlis Kravis

Spēja aizstāt "vecās skolas" pieredzi ar jaunām idejām ir ļoti būtiska, un tai bieži vien ir visgrūtāk noticēt. Taču droši vien, ka arī pirms vairākiem simtiem gadu bija tikpat grūti noticēt, ka nav obligāti jāzina latīņu valoda, lai atklātu ko jaunu. Lai padarītu mācīšanos daudzpusīgāku, iesaku ieskatīties mājas lapā STEaMup.lv, kas pieiet mācību procesam no citas puses. Lapā atrodamā informācija skaidro eksaktos priekšmetus vieglā un saprotamā veidā, mudinot bērnus pašiem izzināt nezināmo.

Lai panāktu pārmaiņas izglītībā un raisītu vēlmi sasniegt labāku rezultātu, lai skolās bērni kļūtu par centrālajām personām un tajā pašā laikā tiktu cienīti skolotāji un viņu profesija kļūtu prestiža, ir jāstrādā visai sabiedrībai kopā. Jāsadarbojas vecākiem, uzņēmējiem, valsts varai, skolu vadītājiem, Izglītības un zinātnes ministrijai, nevalstiskajam sektoram.

Tad mēs spēsim panākt, ka bērni nebaidīsies no pārmaiņām un vairs nepaļausies uz mānīgo cerību, ka ar novērtējumu "labi" liecībā pietiks visai turpmākajai dzīvei, un sabiedrībai pietiks drosmes gan sagatavot jaunus lieliskus skolotājus, gan vēlme mācīt bērnus radīt un analizēt.

Tags

STEM Kompetenču izglītība Iespējamā misija Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Inženierzinātnes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form