Beidzot arī Latvijā sagaidīts pirmais šīs vasaras karstuma vilnis. Temperatūrai tuvojoties +30 grādu atzīmei, cilvēki atvēsinās, kā nu prot. Kam iespēja uzturēties kondicionētās telpās, kam jāmeklē glābiņš pie ūdens, kam vienkārši "jāsvīst kā cūkai" un jācieš. Bet – šis no angļu valodas "sweating like a pig" cēlies izteiciens, kas ik pa laikam lietots arī latviski, ir gaužām aplams.

Ja mums, cilvēkiem, garāka pastaiga +30 grādu temperatūrā var nozīmēt slapju muguru un no sviedriem spīdīgu pieri, tad ainu ar cūku, pa kuras sāniem svelmainā dienā lejup rit sviedru piles, varam uzburt vien savā iztēlē. Cūkām ir sviedru dziedzeri, taču funkcionālu sviedru dziedzeru ir ļoti, ļoti maz. Tās svīst ārkārtīgi maz, lai neteiktu, ka gandrīz nesvīst, un svīšana šiem dzīvniekiem nav viens no veidiem, kā efektīvi regulēt ķermeņa temperatūru.

Cūkām kā siltasiņu dzīvniekiem ir divi galvenie mehānismi, kā regulēt ķermeņa temperatūru – vielmaiņa un uzvedība. Viens process ir ātrāks, otrs – lēnāks.

"Vielmaiņas pieeja termoregulācijai ir visnotaļ lēna," vietnei "Live Science" skaidro Kembridžas Universitātes profesors Dens Takers. Vairogdziedzera ražotais hormons tiroksīns palīdz regulēt vielmaiņu jeb procesu, kurā uzņemtās kalorijas tiek pārvērstas enerģijā. Piemēram, ļoti karstā laikā cūkas cenšas regulēt savu ķermeņa temperatūru, uzņemot mazāk pārtikas nekā parasti.

Daudz straujāk ķermeņa temperatūru var regulēt, pielāgojot attiecīgu uzvedību. Var meklēt patvērumu ēnā, var apgulties uz vēsas virsmas un var arī kārtīgi izvārtīties dubļainā peļķē, tādējādi imitējot līdzīgu funkciju, ko pilda cilvēka sviedri – ūdenim un mitrajiem dubļiem iztvaikojot, no cūkas miesas efektīvi tiek aizvadīts prom siltums, ļaujot atvēsināties.

Vārtīšanās dubļos ir veids, kā cūkas karstās dienās var efektīvi regulēt ķermeņa temperatūru.


Interesanti, ka šo faktu pirms dažiem gadiem bija "uzķēruši" arī sazvērestību teoriju piekritēji, norādot – cūku gaļa ir pilna ar parazītiem un kaitīga tikai tāpēc vien, ka tās nesvīst, tātad "neatbrīvojas no parazītiem un toksīniem". Tādā gadījumā būtu jārunā arī par daudziem citiem uzturā lietotajiem dzīvniekiem. Piemēram, vistām, kuru gaļa ir pasaulē visvairāk uzturā izmantotā, sviedru dziedzeru nav vispār. Apgalvojumus par "ar toksīniem pilno cūkas gaļu" 2018. gadā atspēkoja "Snopes" faktu pārbaudītāji. Šobrīd nav nekādu drošticamu zinātnisku pētījumu, kas liktu uzskatīt, ka ar svīšanu notiek "atbrīvošanās no toksīniem", kur nu vēl parazītiem. Cilvēkiem, kas, atšķirībā no cūkām, ir cītīgi svīdēji, šīs ķermeņa funkcijas galvenais uzdevums ir palīdzēt mums atvēsināties.

Foto: Arhīva foto
Tā saucamā "cūku dzelzs" liešana smiltīs izdobtās veidnēs. ASV, 19. gadsimta beigas.


Taču – no kurienes tādā gadījumā izteiciens par "svīšanu kā cūkai", ja šie dzīvnieki nesvīst? Izrādās, tam saknes pat nav meklējamas bioloģijā, bet metālapstrādē. Par "pig iron" jeb burtiski "cūku dzelzi" dēvēja starpproduktu čuguna un tērauda izgatavošanā – tam ir ļoti augsts oglekļa sastāvs, kā arī silīcija dioksīda un citi piemaisījumi. Šis materiāls ir tikai starpprodukts un šādā formā praktisku lietu izgatavošanai nav pielāgots – tas ir visnotaļ trausls.

Kāds te sakars ar cūkām? Tradicionāli šo "cūku dzelzi" lēja smiltīs izdobtās veidnēs, izkausēto materiālu lejot centrālajā kanālā, kam malās ir atzarojumi, kuros arī atdziestot veidojas atsevišķie lietņi. Izkārtojuma dēļ šie lietņi atgādināja sivēnus, kas sagūluši ap sivēnmāti. Atdzišanas procesā uz šo lietņu virsmas reizēm veidojās mitrums, atgādinot svīšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!