Ko darīt, lai roboti neatņem tev darbu
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tehnoloģiskās revolūcijas laikmetā pieprasījums pēc STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomas darbiniekiem pārsniedz piedāvājumu. Šīs tiek uzskatītas par perspektīvām jomām laikā, kad daudzas darba vietas un profesijas izzūd automatizācijas un mākslīgā intelekta attīstības rezultātā. Tomēr vairums ekspertu ir vienisprātis, norādot, ka mainīgajā profesiju vidē nākotnē visaugstāk tiks novērtēta radošā domāšana un starpdisciplīnu prasmes.

Tāpēc STEM pēdējos gados pārtapis par STEAM, iekļaujot akronīmā arī A – māksla. Uzsvars uz STEAM priekšmetiem sola attīstīt četras nākotnē nozīmīgas prasmes: komunikācija, kritiskā domāšana, radošums un sadarbība.

Nākotnes profesijas un prasmes, kas būs nepieciešamas nākotnes darba tirgū, ir arī galvenā tēma Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) oktobrī rīkotajā Karjeras nedēļā. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Karjeras centra karjeras konsultante Eva Patmalniece, kura pati ikdienā strādā gan ar vidusskolēniem, gan studentiem, uzsver, ka mūsdienu jauniešiem jābūt gataviem straujām pārmaiņām darba tirgū.

Par nākotnes profesiju mainību var domāt tā: ja šo konkrēto darbu var ielikt algoritmā, pastāv liela iespēja, ka nākotnē tas tiks automatizēts, un to darīs roboti vai mākslīgais intelekts. Eva Patmalniece

"Profesiju pasaule mūsdienās mainās – strauji attīstās tehnoloģijas, gandrīz katrā dzīves jomā ienākt mākslīgais intelekts, kas aizvieto daudzus automatizētus darbus, ko iepriekš darīja cilvēks. Mākslīgais intelekts strauji maina arī tradicionālās jomas – inženieriju, medicīnu un veselības aprūpi," stāsta Patmalniece.

Uzsvars uz prasmēm, ko attīsta eksaktie priekšmeti


Gan STEAM pieeja, gan citas mūsdienu izglītības pieejas kopumā vērstas uz to, lai ne tik daudz uzkrātu konkrētas zināšanas eksaktajās nozarēs, bet attīstītu nākotnē svarīgas prasmes. "Eksakto zinību apguve mūsdienās ir svarīga, jo tehnoloģijas ir daļa no mūsu ikdienas, un nākotnē tā kļūs vēl jo izteiktāka. Turklāt eksaktās zināšanas attīsta domāšanu, prasmi analizēt, izdarīt secinājumus, meklēt likumsakarības un komunicēt."

Nākotnes profesijās svarīgākās prasmes Patmalniece iedala trīs galvenajās grupās. "Pirmkārt, tās ir tehniskās prasmes – viss, kas saistīts ar datoriem, iekārtām un jaunākajām tehnoloģijām. Otrkārt, svarīgas būs teicamas sociālās prasmes, kas ietver gan sevis, gan apkārtējo cilvēku un viņu uzvedības izpratni. Treškārt, tās ir kognitīvās prasmes – prasme analizēt, izdarīt secinājumus, atrast likumsakarības. Gan sociālās, gan kognitīvās prasmes būs galvenās, lai veidotos kompleksu problēmu risināšanas prasme, kritiskā domāšana, radošums, cilvēku vadības prasmes, emocionālā inteliģence, spriestspēja, lēmumu pieņemšanas un sarunu vadības prasmes un kognitīvā fleksibilitāte, kas ļauj uzklausīt gan citu viedokļus, gan, analizējot datus, mainīt pašam savus priekšstatus un viedokli."

Teiciens "mūžu dzīvo – mūžu mācies" iegūst jaunu jēgu


Tehnoloģiskā sprādziena laikmetā nākotnes darba ņēmējiem jābūt gataviem nemitīgi papildināt savas zināšanas, dzīves laikā apgūt savas profesijas blakusnozares vai pat kardināli mainīt profesiju, norāda karjeras konsultante.

"Kopumā nākotnes profesijām ir raksturīgs, ka notiek dažādu, iepriekš nesaistītu profesiju saplūšana. Agrāk profesijām bija striktas robežas, taču mūsdienās līdz ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ienākšanu mūsu dzīvē, tās nemitīgi krustojas un mijiedarbojas. Mēs nevaram prognozēt, kā attīstīsies konkrētas jomas, bet cilvēkiem būs jābūt gataviem apgūt jaunas prasmes un dzīves laikā mainīt profesiju. Ne velti Eiropā jau šobrīd darbojas mūžizglītības pieeja, jo profesijas mainās un noveco, bet cilvēki turpretī dzīvo arvien ilgāk un ilgāk var būt aktīvi."

Uz prasmi pielāgoties jeb fleksibilitāti profesiju izvēles kontekstā karjeras konsultante aicina gan vecākus, gan pašus bērnus un jauniešus: vecākiem svarīgi bērnam neuzspiest savu izvēli, bet bērniem – "pielaikot" pēc iespējas vairāk profesiju.

Jaunietim nevajadzētu jau vidusskolā vai pat vēl agrāk uzlikt sev vienas profesijas "zīmogu".

"Mūsdienās vairs nav jāizvēlas tikai viena profesija, kurā darboties līdz pat mūža galam. Tā vietā svarīgi eksperimentēt. Skolās jau no pirmajām klasēm ir iespēja piedalīties ar karjeras izvēli saistītos pasākumos – ēnu dienās, pieredzes apmaiņās, ekskursijās uz uzņēmumiem, diskusijās. Tāpat ir brīvprātīgā darba un prakses iespējas vasarās. Karjeras atbalsta pasākumus nodrošina arī pašvaldības. Tas viss ļauj jau no mazotnes pielaikot ļoti dažādas profesijas, un šo iespēju svarīgi izmantot," sarunas noslēgumā aicina Patmalniece.

Karjeras nedēļa ir ikgadējs pasākumu cikls, kura laikā jauniešiem ir iespēja iepazīt iespējamo nodarbošanos nākotnē, tikties ar dažādu profesiju pārstāvjiem, apmeklēt uzņēmumus un saņemt karjeras konsultācijas. Jaunieši var piedalīties dažādās diskusijās, radošajās darbnīcās, konkursos un citos izglītojošos pasākumos. Šī gada Karjeras nedēļa tiek aizvadīta ar saukli "Ielogojies nākotnē!", rosinot jauniešus apzināties straujās izmaiņas tehnoloģijās, sabiedrībā un darba tirgū, kas liek jau no mazotnes mērķtiecīgi domāt par specifisku prasmju un kompetenču attīstīšanu.

Source

Campus

Tags

STEM Izglītība Jaunietis Karjera Profesijas Valsts izglītības attīstības aģentūra Inženierzinātnes Tehnoloģijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form