Latvijas pētnieki strādā pie metodes, kas nākotnē varētu krietni atvieglot vēža diagnostiku
Foto: LETA

Kad varēsim vēzi noteikt asins analīzēs? Šajā jomā strādā daudz zinātnieku visā pasaulē. Vienā no pētījumu virzieniem tālu tikusi zinātnieku grupa no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra bioloģijas doktores Aijas Linē vadībā. Kopā ar sadarbības partneriem – Ģenētikas laboratoriju "GenEra" – tiek īstenots projekts "Ekstracelulārajās vezikulās ietvertā cilvēka un mikrobioma transkiptoma klīniskā nozīme", kas nākotnē varētu novest pie vienkāršākas onkoloģisko saslimšanu diagnostikas, "Delfi" informēja projekta pārstāvji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No jaunu daļiņu izpētes līdz vēža RNS testam


Mēs visi gribētu, lai vēzi būtu vienkārši atklāt – jāveic tikai asins vai urīna analīzes, un atbilde skaidra. Jau šobrīd ir iespējams noteikt vēža šūnas asins analīzēs, bet medicīnā šie šķidrās biopsijas testi pagaidām tiek veikti atsevišķās situācijās, kad tas ir klīniski nozīmīgi.

"Pētījumi turpinās, bet neviens asins vai urīna analīžu rezultāts neatbildēs uz visiem jautājumiem. Ikvienas tests dod un dos atbildi uz kādu konkrētu jautājumu vēža diagnostikā. Jau tagad ar jauno tehnoloģiju palīdzību ir iespējams noteikt asinīs cirkulējošās vēža šūnas, kas atrāvušās no primārā audzēja. Tikai – to skaits daudzos gadījumos ir ļoti mazs. Piemēram, ja 10 mililitros asiņu ir atrodamas piecas vēža šūnas, tās nedod pietiekamu informāciju par audzēja atrašanās vietu, ģenētisko uzbūvi un heterogenitāti – nav iespējams noteikt, kādas mutācijas vai citas izmaiņas ir audzējā.

Pētījumu virzieni vēža diagnostikā ir dažādi. Mēs pētām cilvēka asinīs esošās ekstracelulārās vezikulas (EVs), kas tur ir ļoti lielā daudzumā. Tās var būt veidojušās gan no dažādām normālām šūnām, gan arī no vēža šūnām. Ir pierādīts, ka EVs, kas izolētas no onkoloģisko pacientu asinīm, satur specifiskas vēža molekulas, tādēļ ar to palīdzību var noteikt vēža klātbūtni, prognozēt tā agresivitāti un sekot slimības progresijai.

Par to, ka starpšūnu telpā eksistē šādas EVs, informācija sāka parādīties pirms aptuveni 30 gadiem, bet ilgu laiku vadīja uzskats, ka šīs daļiņas ir šūnu atkritumi. Pirms aptuveni 10 gadiem parādījās pētījumi, ka vezikulas ir kā vēstules, ar kuru palīdzību šūnas savā starpā sazinās. Tās ir ļoti svarīgs starpšūnu komunikācijas mehānisms. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC) uzreiz sākām interesēties par šo daļiņu nesto informāciju, un šobrīd esam viena no vadošajām grupām, kas veiksmīgi attīstīta šo pētniecības virzienu. Visā pasaulē zinātnieku interese par EVs pieaug ģeometriskā progresijā. Protams, pieaug arī konkurence pētījumos par EVs lomu vēža diagnostikā.

Mūsu pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādu klīniski izmantojamu informāciju varam iegūt, analizējot EVs. Šobrīd tā ir fundamentāla izpēte, pēc kuras, iespējams, informāciju varēsim pārvērst arī diagnostikas laboratorijās izmantojamā rutīnas testā, uz ko daudzi cer," stāsta Aija Linē.

Šis projekts virzās tā, ka rezultātā patiešām var izdoties izveidot jaunu RNS testu vēža diagnostikai. Ja izdosies, tas būs milzīgs sasniegums pasaules mērogā. Ilze Radoviča-Spalviņa

"Esam starptautiski akreditēta laboratorija un piedalāmies projektā, veicot tehniskos darbus. Šobrīd paraugiem, kam BMC zinātnieki ir veikuši pirmapstrādi, nodrošinām ģenētisko analīzi standartizētos klīniskās laboratorijas apstākļos. Ja tiksim līdz RNS (ribonukleīnskābes) testa izveidei, mūsu atbildība būs, lai tas tiktu standartizēts – reģistrētam RNS testam jābūt atkārtojamam jebkurā laboratorijā ar tādu pašu rezultātu. Lai RNS tests tiktu reģistrēts, jāveic rūpīgs validācijas un standartizācijas darbs, kas vienmēr prasa vairākus gadus," skaidro Ģenētikas laboratorijas "GenEra" vadītāja, ģenētiķe Ilze Radoviča-Spalviņa.

Kas jau ir izpētīts


"Projektā iesaistām prostatas, krūts un kuņģa vēža pacientus. Esam pabeiguši lielāko darba daļu, kas attiecas uz prostatas vēža pacientu paraugu izpēti. Galvenie secinājumi: ja diagnosticēts prostatas vēzis, urīns ir stipri bagātināts ar EVs, kas ir nākušas no vēža šūnām – tur atrodam daudzas izmainītas RNS molekulas. Analizējot šīs urīna vezikulās esošās RNS molekulas, varētu izstrādāt jaunu prostatas vēža diagnostikas testu.

Pašlaik prostatas vēža diagnostikā tiek izmantots PSA tests, kura galvenais trūkums ir tas, ka daudzos gadījumos PSA līmenis ir paaugstināts arī tad, ja vīrietim ir labdabīga prostatas hiperplāzija. Vēl PSA var paaugstināties arī veseliem vīriešiem pēc braukšanas ar velosipēdu vai citu iemeslu dēļ. Tāpēc daudzi testi parāda paaugstinātu PSA līmeni, kas ārstiem liek domāt par iespējamu prostatas vēzi. Nākošais solis diagnostisko izmeklējumu ķēdītē ir biopsija, kas var radīt komplikācijas. Diemžēl piesardzības dēļ tiek veikts liels skaits nevajadzīgu operāciju. Mums arī jānoskaidro, vai urīna vezikulu RNS tests varētu būt precīzāks par PSA testu. Lai palīdzētu ārstam izlemt, vai pacientam ir nepieciešama biopsija vai nav, pasaulē prostatas vēža diagnostikai jau tiek izmantots viens tests, kas ir balstīts uz urīnā esošo vezikulu RNS analīzi. Bet zinātniekiem ir plašas iespējas piedāvāt citus testus.

Prostatas vēža sakarā asins paraugu EVs RNS tests mūs interesē monitoringa vajadzībām. Pēc operācijas pacientiem, kam ir apstiprināts prostatas vēzis, ir svarīgi monitorēt, vai slimība neatgriežas, proti, vai nav recidīvu. Tad urīns nav izmantojams, jo metastāzes var būt kaulos, aknās vai plaušās, kas nav kontaktā ar urīnu. Tāpēc strādājam arī ar EVs analizēšanu prostatas vēža pacientu asins paraugos," skaidro Aija Linē.

Vai vezikulu analīzes uzrāda arī krūts un kuņģa vēzi?


"Pētām arī, kā EVs nestā informācija var norādīt uz šiem vēža veidiem. Krūts vēža diagnostikā pētījumi notiek citā kontekstā. Sagaidām, ka asins paraugā, kas no pacientes paņemts diagnostisko izmeklējumu laikā, analizējot EVs atrodamās RNS, mums vajadzētu ieraudzīt tās pašas mutācijas, kas ir pacientei atrastā vēža šūnās. Efektīvas ķīmijterapijas laikā šo mutāciju daudzumam vajadzētu samazināties un pēc operācijas – pilnībā pazust. Savukārt, ja pēc operācijas pacientes asins parauga EVs analīzēs gada laikā vai vēlāk mēs atkal atrastu šo mutāciju, tas norādītu uz audzēja atgriešanos. Tāda ir hipotēze, bet par secinājumiem runāt vēl ir pāragri.

Latvijas pētnieki strādā pie metodes, kas nākotnē varētu krietni atvieglot vēža diagnostiku
Foto: Angiola Harry / cc

Tāpat par kuņģa vēža diagnostikas iespējām, analizējot vezikulu DNS, mums vēl secinājumu nav. Pētīsim, vai kuņģa vēža rašanos ietekmē tas, ka cilvēka asinīs esošajās vezikulās ir ne tikai cilvēka, bet arī mikrobioma – daudzu organismā mītošu mikroorganismu RNS. Šo pētījumu rezultātā gan nav plānots, ka varētu tikt izveidots jauns RNS tests, kā tas var notikt prostatas vēža un, iespējams, arī krūts vēža diagnostikas pētniecības gadījumā," atzīst zinātniece.

Tags

Prostatas vēzis Veselības aprūpe Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form