Lēta rūpnīca vai gudri darbinieki – Latvija izvēles krustcelēs
Foto: Publicitātes foto

Latvijas sacensībā ar citām valstīm vienam no galvenajiem trumpjiem ir jābūt izglītībai – nevis tas, cik lēti mēs uzcelsim rūpnīcu, bet gan tas, kas šajā rūpnīcā strādās, noteiks mūsu konkurētspēju. Savukārt valsts ģeogrāfiskais izvietojums Latvijai jau dod dabīgas priekšrocības, kuras būtu tikai jāattīsta un jāpilnveido, fokusējoties uz jaunākajām tehnoloģijām. Šie vadmotīvi dominēja Rīgā notikušā inovāciju un tehnoloģiju festivāla "iNOVUSS" ekspertu diskusijās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pasākumu Lucavsalā šogad apmeklēja ap 16 000 interesentu. Vērienīgajā pasākumā kopumā uz septiņām skatuvēm norisinājās vairāk nekā 90 pasākumi, dažādās diskusijās, meistardarbnīcās un lekcijās piedaloties 200 runātājiem no 17 valstīm. Festivāla sākumā izskanēja diskusija par Latvijas sacensību ar citām valstīm. To vadīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, bet savā redzējumā dalījās Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, kā arī Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (A/P).


Konkurences cīņas priekšplānā pilsētas

Atbildot uz jautājumu par šī brīža situāciju – vai Latvija biznesa atbalstā visu dara pareizi, Pavļuts norādīja, ka pasaulē pēdējās desmitgadēs valstis nekonkurē, bet pamatā spēkojoties urbānās aglomerācijas jeb pilsētas ar piepilsētām, investīcijām piedāvājot savu ekonomisko lauku.

Tas liekot domāt, kā Latvija turpmāk var palīdzēt Rīgai, jo Rīga ir vairāk nekā puse no Latvijas ekonomikas, te koncentrējas talanti, inovācijas, norādīja Pavļuts, kurš ir pārliecināts, ka galvaspilsēta šajā globālās konkurences cīņā būs priekšplānā.

Viņu papildināja Radzevičs, norādot, ka tā ir politiskā izšķiršanās, jo Kohēzijas politikā mums ir pieci plānošanas reģioni, viens ir Rīgas reģions – no Salacgrīvas līdz Engurei. "Mēs sastopamies ar situāciju, līdzīgu kā riteņbraukšanā. Vai nu Rīga skrien uz priekšu – mēs, pārējie, palīdzam līderim – ar domu, ka līderim palīdzēs pārējā komanda, – vai arī pārējie turas līdzi, ieķeras trosē un Rīgai sanāk buksēt," nākotnes izšķiršanos vizualizēja Radzevičs.

"Līderim ir jāļauj skriet un nedrīkst traucēt attīstīties," viņš turpināja, secinot, ka šobrīd mēs esam iedzīti tādā kā savstarpējā cīņā, ierauti konkurences cīņā, kaut vai cīnoties par teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Glābējs NAP?

Savukārt Vilks debatēs apstiprināja – izstrādes procesā ir jaunais Nacionālās attīstības plāns (NAP). Latvija strādā pie jaunas stratēģijas un vīzijas, kura atšķiršoties no iepriekšējām, viņš norādīja.

"Vai 2027. gadā tranzītā fosilos resursus pārvadās tikpat, cik šodien, – gandrīz 40 miljonus tonnu – droši vien, ka ne. Tas nosaka, ka jau šodien jādomā par pārmaiņām, kas būs nākotnē. Mēs skatāmies uz izglītību, kur būs jāiegulda cilvēkkapitālā," sacīja Vilks.

Pēc viņa teiktā, NAP ir biznesa plāns, ko darīsim un ko nedarīsim. Tajā pamatā būs izvirzīti trīs mērķi – produktivitāte, iespēju vienlīdzība, kā arī sociālā uzticēšanās, jo sabiedrībā esot kritiski zems sociālās uzticēšanās līmenis.

Fizikas eksāmens katram

Plašākās ovācijas klātesošajos izraisīja Berga jau pēdējos gados nenogurstoši uzsvērtais – vidusskolās ir jāpāriet uz obligāto fizikas eksāmenu visiem.

"Bizness prasa no valsts izglītību un kvalitāti – nevis, cik lēti uzcelt šķūni, kur ielikt rūpnīcu, bet – vai man būs darbinieki? Mēs te klibojam. Obligātais fizikas eksāmens, beidzot vidusskolu, – to sen jau vajadzēja izdarīt," uzsvēra Bergs.

Viņš minēja kādu skaudru piemēru – augstākajā izglītībā ir 3500 inženieru budžeta vietas, vēl 1500 programmētāju, bet fizikas eksāmenu sekmīgi aizvadītajā gadā nolikuši tikai 220 skolēni.

"Par inženieri var mācīties tikai tad, ja esi mācījies fiziku. Kā ar 220 jauniešiem aizpildīt 3500 budžeta vietas? Skolas un pamatskolas mums ir ielaista vieta. Tāpat mazās skolas, neefektīvais skolu tīkls arī Rīgā. Bizness gaida risinājumu," uzsvēra Bergs.

Viņš norādīja – inovācijas arī nerodas tukšā vietā, lielāko dzinuli inovācijām valsts sektors rada ar lielajiem uzņēmumiem, aģentūrām, pasūtītājiem, kas zina, ko viņiem vajag. "Postulāts, lai valsts netraucē, ir spēkā, tā ir normāla lieta, lai netraucē. Lielākā problēma biznesa vidē šobrīd ir arī tiesu ātrums. Tiesas Latvijā ir gana taisnas, bet ļoti lēnas. Ja tu saņem spriedumu pēc desmit gadiem, tas ir tāpat, kā saņemt sodu uzreiz," rezumēja Bergs.

Diskutējot par biznesa vidi un mūsu priekšrocībām, skarbs bija Pavļuts, retoriski vaicājot – kura ir ekonomiski konkurētspējīgākā teritorija, vai Rīga?

Realitātē patiesas ir divas tēzes, kuras ir pretrunā, – Rīga moderno tehnoloģiju apstākļos patiesībā var konkurēt ar Berlīni, Londonu, jo Rīgā pieejamā dzīves kvalitāte un izmaksas ir ļoti pievilcīgas. Bet Rīga pie tā nestrādā, to dara Viļņa, piemēram, īpašā programmā piesaistot talantus, bet Rīga tikai zaudē cilvēkus, pēdējos desmit gados Rīgas starptautiskā konkurētspēja notiek pretējā virzienā, secināja politiķis.

Viņam piebalsoja Bergs, norādot, ka "Rīgas satiksme" varētu būt milzīgs dzinulis inovācijām, tā vietā "viņi ir salaiduši [grīstē] visu Rīgas kartē", ironizēja biznesmenis.

Robotu laikmets

"Dzīves realitāte: ja uzņēmums mūsdienās nav tehnoloģiski gatavs, nav gatavs ieviest jaunas tehnoloģijas, piemēram, noliktavu automatizāciju, viņam būs bankrots. Kāds saka – mēs varam rokām kraut. Sākumā sekas neredzam, bet ārpusē ir uzņēmumi, kas investē tehnoloģijās, ievieš robotus, un tev pazūd pasūtītāji, tev pazūd bizness, tu esi ārā no tirgus. Tā ir starpība starp valsti un pašvaldību," sacīja Bergs.

Diskusijas noslēgumā Ozols rezumēja, ka Rīgai jākalpo nevis kā ūdensgalvai, ko grib apkarot, bet rumpim, kas jāizmanto, tāpat mūsu šā brīža trumpis ir "airBaltic" un lidosta "Rīga", kas dominē reģionā. Valsts ģeogrāfisko novietojumu akcentēja arī Radzevičs: "Ģeogrāfiskais stāvoklis, tāpat mūsu kultūras industrija, arī sabiedrība un izglītības līmenis ir salīdzinoši labs, tam jābūt mūsu trumpim starptautiskajā konkurencē."

Savukārt Bergs noslēgumā norādīja, ka Latvijas IT industrija jau ir sasniegusi kritisko masu un "mūs nevar apturēt", ar to domājot jau pērn uzrādītos dominējošos rādītājus valsts eksporta struktūrā.

Šis bija jau otrais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais "iNOVUSS" festivāls, kas pulcēja plašu interesentu loku, radot neatkārtojamu iespēju vienkopus dzirdēt iedvesmojošas idejas un pieredzes stāstus, kā arī iesaistīties diskusijās. Arī šogad festivāla dalībnieku vidū bija tehnoloģiskās jaunrades un inovatīvās uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībnieki un interesenti.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Tehnoloģijas
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form