"Populācija noveco un dzīvildze visā pasaulē pieaug. Paredzams, ka līdz 2025. gadam pasaules iedzīvotāju skaits palielināsies par vienu miljardu, un to vidū 300 miljoni cilvēku būs 65 gadu vecumā vai vecāki. Agrāk vidējais mūža ilgums bija par 30 gadiem mazāks, tādēļ šobrīd cilvēce arvien vairāk saskaras ar vecumu saistītām saslimšanām," stāsta Farmakoloģijas katedras pētniece Jolanta Upīte.
Pētniece skaidro, ka strauji pieaug demences pacientu skaits, jo pašreiz pieejamā terapija nav vērsta uz patoloģisko mehānismu būtību un nespēj nodrošināt efektīvu ārstēšanu, bet tikai daļēji mazina simptomus, īslaicīgi aizkavējot slimības turpmāko progresēšanu. Pastāv vairāk nekā četri demences veidi, bet 75% gadījumu tiek konstatēta Alcheimera slimība – lēni progresējoša un neatgriezeniska neirodeģeneratīva slimība.
Alcheimera slimība skar dažādus smadzeņu reģionus, kuri atbild par cilvēka kognitīvajām un motorajām funkcijām, bet, saslimšanai progresējot, šīs funkcijas tiek izmainītas un traucētas, t. i., novērojami atmiņas pārrāvumi vai grūtības izpildīt vienkāršas ikdienišķas darbības. Pacientu skaits ik gadu turpina pieaugt, radot ievērojamu finansiālo slogu veselības aprūpes sistēmām un kopējai pasaules ekonomikai.
Sadarbojoties ar Oslo Universitāti un Organiskās sintēzes institūtu, LU pētnieki izzina beta–amiloīda peptīdu īso analogu potenciālu Alcheimera slimības ārstēšanā.
"Ikkatram pētījumam ir dažādi posmi, kurus nepieciešams īstenot projekta laikā. Darba gaitā secinājām, ka atsevišķos pētījuma posmos ir nepieciešams uzlabot metodiku – iegūto smadzeņu audu kvantitatīvo analīzi, lai publicētu iegūtos zinātniskos datus par eksperimentālo vielu lietderīgumu," klāsta Upīte un turpina: "Lai ievadītu eksperimentālo vielu savienojumus un izprastu, vai tie spētu samazināt beta–amiloīda peptīdu plāgu akumulēšanos smadzenēs, vienu no Alcheimera slimības patoloģijas iezīmēm, mēs izvēlējāmies nepārtrauktu 42 dienu intracerebrālu infūziju, izmantojot "Alzet" mikroosmotiskos sūkņus."
Eksperimentālās infūzijas beigās sūknis savienojumā ar intracerebrāli ievadīto kanulu tiek izņemts. Pētnieku grupa novēroja, ka pēc kanulas izņemšanas veidojas konkrēts smadzeņu audu zudums, kas nepieciešams tālākajā analīzē, un līdz šim nav publicēta metode, kā precīzi veikt audu analīzi, izmantojot "Alzet" mikroosmotiskos sūkņus.
Pētnieki ir izstrādājuši jaunu analītisko rīku, kurš ir izveidots, izmantojot attēlu analizēšanas datorprogrammu "AxioVision". Šis kvantitatīvais rīks nodrošina augstāku analizēšanas precizitāti ar izveidojušos audu zudumu. Dati, kuri tiek iegūti, izmantojot "AxioVision", tiek konvertēti un sagatavoti tālākai statistikas analīzei "Microsoft Excel" datorprogrammā. "Excel" programmā sagatavotas sešas dažādas izklājlapas, kuras ietver aprēķinu formulas un filtrus, lai ne tikai aprēķinātu radušos audu zudumu, bet arī eksperimentālo vielu efektivitāti, vadoties no injekcijas vietas.
"Ar mūsu izstrādāto kvantitatīvo analītisko rīku iegūtos datus varēs analizēt un interpretēt daudz efektīvāk, kā arī noteikt un atzīmēt injekcijas punktu, raksturot amiloīda beta plāgu skaitu un izmērus, ko citas analīzes sistēmas nespēj izdarīt tik pilnvērtīgi," uzsver Upīte.
Viņa arī informē, ka "Excel" izklājlapu sagataves un ietvertās formulas varēs izmantot jebkurš lietotājs, kā arī īpaši noderīga būs datnē ietvertā funkcija eksperimentālos datus sakārtot reprezentatīvos grafikos un attēlos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
