Foto: Shutterstock

Lieli zobi un miljoniem gadu sena pagātne – parasti pie šādas kombinācijas runa ir par kādu no populārākajiem aizvēstures nezvēriem. Vai nu slavenais karaliskais tiranozaurs jeb T. rex, vai okeāna plēsoņa megalodons. Taču prāvais zobs, ko pēta paleontologi, nepieder ne vienam, ne otram no minētajiem. Tas ir ihtiozaura zobs, un šīs fosilijas īpašnieks, iespējams, savulaik bijis viens no prāvākajiem dzīvniekiem uz Zemes.

Ihtiozauri, kuru nosaukumu varētu tulkot kā "zivsķirzaka", ir rāpuļu priekšteči, turklāt visai prāva izmēra. Līdz šim atrastās fosilijas liecina par apmēram 20 metrus gariem jūras briesmoņiem, kas pārstāvējuši vienu no ihtiozauru ģintīm – šastazaurus. Iedomājies tikai ko tādu mūsdienās – satikties ūdenī ar divdesmitmetrīgu zivs-krokodila hibrīdu? Taču arī šastazauri, iespējams, nav paši lielākie no ihtiozauriem.

Nupat izdevumā "Journal of Vertebrate Paleontology" publicēts pētījums, kurā analizēta gigantiska zoba fosilija. Pētnieki ir visai pārliecināti, ka tās ir ihtiozaura zoba paliekas, un šis paraugs ir divtik lielāks par jebkad iepriekš atrastajiem. Turklāt fosilija nav pilnīga – daļa zoba ir nolūzusi, taču tas aizvien ir apmēram 10 centimetrus garš un sešus centimetrus plats.

Interesanti, ka ne visi ihtiozauri bijuši "zobaini". Tieši pretēji, pagaidām paleontologiem pieejamā informācija liecina, ka tikai viena no vislielākajām ihtiozauru sugām bijusi ar prāviem zobiem – himalajazauri (jā, nosaukums par godu Himalajiem, jo konkrētā aizvēsturiskā dzīvnieka fosilijas uzietas mūsdienu Tibetas teritorijā). Šī fosilija gan atrasta pavisam citā pasaules malā – Šveices Alpos, apmēram 2,8 kilometru augstumā. Laika posmā no 1976. līdz 1990. gadam tur uzietas arī citas ihtiozauru fosilizējušās paliekas, tostarp ribas un skriemeļi.

Ko gan ihtiozauri – jūras dzīvnieki – darīja kalnos? Pavisam vienkārši – pirms vairāk nekā 200 miljoniem gadu jeb Triasa periodā, kad šie plēsoņas vagoja okeāna ūdeņus, tādu Alpu mūsdienu veidolā vēl nebija – šo kalnu grēdu planētas ģeoloģiskie procesi izveidoja vēlāk, un ieži, kuros tika atrasta ihtiozaura zoba fosilija, tobrīd atradās zem ūdens.

Jau minēts, ka šis paraugs ir divtik liels kā visas pārējās himalajazauru zobu fosilijas, vedinot domāt, ka varbūt runa ir par pavisam citu ihtiozauru sugu. Protams, nevar apgalvot, ka zoba izmērs ir tieši proporcionāls dzīvnieka ķermeņa izmēram, un to uzsver arī pētījuma autori. Tas ir tikai viens unikāls paraugs.


Foto: Martin Sander, Pablo Romero Perez de Villar, Heinz Furrer, Tanja Wintrich

"Ir grūti noteikt, vai šis zobs ir no liela ihtiozaura ar milzīgiem zobiem, vai tomēr no patiesi gigantiska ihtiozaura ar vidēja izmēra zobiem," vietne "Live Science" citē pētījuma vadošo autoru "Martinu Sanderu no Bonnas Universitātes Vācijā.

Tomēr arī Šveices Alpos atrastās ribas un skriemeļi ir vieni no lielākajiem. "Šie vēlā Triasa perioda ihtiozauri acīmredzami bijuši vieni no lielākajiem dzīvniekiem, kas jebkad mituši uz mūsu planētas," raksta pētījuma autori.

Lai precīzāk klasificētu ihtiozauru sugas un noteiktu to izmērus, bez papildu fosilijām neiztikt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!