"Akmens. Akmens. Akmens. Akmens. Akmens. Akmens. METEORĪTS!" ar šādu tvītu NASA rovera "Curiosity" komanda paziņojusi par robota jaunāko atradumu uz sarkanās planētas. Meteorītu uz Marsa, protams, netrūkst, taču daži tomēr ir skaistāki par citiem. Arī šis apmēram 30 centimetrus lielais dzelzs-niķeļa meteorīts ir atradums, ar kuru droši palepotos arī meteorītu "mednieki" uz Zemes.
Šī nav pirmā reize, kad "Curiosity" izdevies pamanīt metāla meteorītu uz Marsa. Savulaik rovers atradis arī daudz prāvāku eksemplāru – vairāk nekā divus metrus garo "Libānu" jeb "Briesmoni", kā to nodēvēja "Curiosity" komanda.
Šie attēli tapuši 27. un 28. janvārī – katrs sastiķēts no vairākiem kadriem, kas uzņemti ar rovera "Mastcam" kamerām. Attēla krāsas ir koriģētas, lai imitētu to, kā šis meteorīts izskatītos Zemes apgaismojuma apstākļos. Šim dzelzs meteorītam dota iesauka "Kakao".
Rovers "Curiosity" jau kopš 2012. gada braukā pa 150 kilometrus lielo Geila krāteri. Kaut tas nav tik izcils "astrobiologs" kā jaunākais "Perseverance", arī šis rovers, veicot ģeoloģiskus pētījumus, var palīdzēt noskaidrot, vai konkrētais apgabals savulaik bijis piemērots dzīvības eksistencei. Pateicoties "Curiosity" darbam, nu zināms, ka Geila krāterī savulaik bijis ezers – rovera atrastās liecības apstiprināja, ka krāterī esošie ieži veidojušies un mainījušies vidē, kur ir ūdens.
Jau gandrīz 10 gadus – kopš 2014. gada septembra – "Curiosity" raušas augšup pa milzīgu nogāzi. Šarpa kalna virsotne slejas 5,5 kilometru augstumā no Geila krātera dziļākās vietas. Samērā nesen "Curiosity" sasniedza vietu, kur ir ar sulfātiem bagāti nogulumi – tie savukārt veidojušies jau sausākos apstākļos, pretēji krātera gultnē atrastajiem iežiem. Tas var palīdzēt precīzāk noskaidrot laika logu, kurā Marss no siltākas un mitrākas planētas kļuva par sauso, neapdzīvojamo tuksnesi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
