LTT 9779b ir Neptūnam līdzīga gāzu planēta, kas riņķo ap Saulei līdzīgu zvaigzni. Tā ir vairāk nekā 29 reizes masīvāka par Zemi, taču atrodas savai zvaigznei daudz, daudz tuvāk nekā Zeme Saulei. Tā no savas zvaigznes ir vien 0,01679 astronomisko vienību jeb aptuveni 2,5 miljonu kilometru attālumā un vienu orbītu ap zvaigzni veic 0,8 Zemes dienu laikā.
Nepilnu mēnesi pēc tam, kad apstiprināta LTT 9779b eksistence, tapušas jau vairākas zinātniskās publikācijas, kurās planēta raksturota. Vienā, kuras vadošais autors ir Kanzasas Universitātes astronoms Īans Krosfīlds, izveidots planētas temperatūras profils. Otrā publikācijā, kuras vadošā autore ir Ņūmeksikas Universitātes astronome Diāna Dragomira, tuvāk papētīta planētas atmosfēra.
"Šīs planētas temperatūra ir augstāka par 1650 grādiem pēc Celsija, un tās atmosfēra jau varēja būt pilnībā iztvaikojusi. Tomēr ar "Spitzer" ievāktie dati infrasarkanajā spektrā liecina, ka tai ir atmosfēra," skaidro Krosfīlds.
Viņa komandai, analizējot LTT 9779b infrasarkano starojumu, izdevies noskaidrot, ka pats karstākais laiks uz šīs "neiespējamās" citplanētas ir dienas vidū, turpretī uz Zemes parasti tas ir pāris stundas pēc pusdienlaika, jo siltumstarojums Zemes atmosfērā ienāk straujāk nekā tiek izstarots atpakaļ kosmosā, proti, Zeme sasilst straujāk nekā siltumu atdod.
"Planēta LTT 9779b ir daudz aukstāka nekā mēs gaidījām, kas liecina – tās atmosfēra lielu daļu no zvaigznes izstarotās enerģijas atstaro atpakaļ kosmosā. Siltumstarojums, visticamāk, tiek absorbēts jau planētas atmosfēras augšējos slāņos, no kurienes arī enerģija ātrāk tiek izstarota atpakaļ kosmosā," vietne "Science Alert" citē Citplanētu Pētniecības institūta astronomu Nikolasu Kovanu.
To, kā šāda planēta spēj eksistēt, cenšas noskaidrot arī Dragomira. "Tā dēvētie karstie Neptūni ir visai reta parādība, un šis eksemplārs atrodas tik ekstrēmā vidē, ka to ir grūti izskaidrot – tā masa nav pietiekami liela, lai tas savu atmosfēru saglabātu ilgu laiku. Kā tas tomēr noticis? LTT 9779b liek mums pamatīgi palauzīt galvu, taču arī paver retu izdevību izpētīt šāda tipa planētu, tāpēc lūkojām to novērot ar citu teleskopu," skaidro astronome.
Ar "Spitzer" ievāktie dati tika kombinēti ar novērojumu datiem, kas ievākti ar TESS kosmisko teleskopu. Veicot caur planētas atmosfēru spīdošās gaismas spektra analīzi, Dragomira ar kolēģiem noskaidroja, ka LTT 9779b atmosfērā ir oglekļa monoksīds jeb tvana gāze. Tik karstas planētas gadījumā tas nav nekas neparasts – tvana gāze fiksēta vairākās par karstajiem Jupiteriem dēvētās citplanētās. Kā jau liecina nosaukums, tās ir līdzīgas planētas karstajiem Neptūniem, tikai krietni lielākas, proti, gāzu milži. Tādējādi arī šādu planētu gravitācija ļauj tām ilgāk saglabāt savu atmosfēru arī tuvumā zvaigznēm. Iepriekš tika uzskatīts, ka Neptūna izmēra planētas nav pietiekami masīvas, lai šādos ekstremālos apstākļos ilgstoši saglabātu atmosfēru.
Astronomi turpinās ievākt datus par šo citplanētu, lai noskaidrotu pamatā divas lietas – detalizētāku atmosfēras sastāvu un to, vai šī planēta iepriekš bijusi daudz lielāka un šobrīd ir procesā, kur ļoti strauji zaudē atmosfēru un savu masu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
