Nensijas Romanas teleskopa 'sirds' pabeigta
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Izcilās astronomes Nensijas Greisas Romanas vārdā nosauktais kosmiskais teleskops ir vienu lielu soli tuvāk pabeigšanai un ieplānotajam startam pēc apmēram pieciem gadiem. Pabeigta viena no svarīgākajām teleskopa sastāvdaļām, ko reizēm dēvē par teleskopu 'sirdi' – galvenais spogulis, apstiprina NASA.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2016. gadā apstiprinātais projekts sākotnēji tika dēvēts par WFIRST (Wide Field Infrared Space Telescope jeb Plata leņķa infrasarkanais kosmiskais teleskops), taču šogad maijā NASA to oficiāli pārdēvēja par Nensijas Greisas Romanas kosmisko teleskopu, pieminot NASA pirmo galveno astronomi.

Nensijas Romanas teleskopam ir dažas līdzības ar "vectētiņu" Habla teleskopu, dažas – ar vēl nepalaisto Džeimsa Veba teleskopu. Tā, piemēram, arī Romanas teleskopa galvenā spoguļa diametrs ir tāds pats kā Habla teleskopam – 2,4 metri. Galvenais spogulis ir, iespējams, pati būtiskākā kosmiskā teleskopa detaļa – tas savāc gaismu, kas pēc tam nonāk mērinstrumentos.

Tiesa, diametrs ir tāds pats kā Habla teleskopam, taču Romanas teleskopa galvenais spogulis ir daudz, daudz vieglāks. 30 gados tehnoloģijas tomēr krietni gājušas uz priekšu. Tāpat šī spoguļa izstrāde prasīja salīdzinoši mazāku laiku, jo tas netika būvēts "no nulles" – tas ir pārveidots un ar jaunu pārklājumu aprīkots spogulis, ko iepriekš izmantoja ASV Nacionālais izlūkošanas dienests.

Romanas teleskopa galvenais spogulis pārklāts ar ļoti plānu (mazāk par 400 nanometriem jeb 200 reižu mazāk par cilvēka mata diametru) sudraba slāni. Tam, protams, jābūt arī teju perfekti gludam. "Universe Today" vēsta, ka Romanas teleskopa spogulis ir nopulēts līdz tādam līmenim, ka nelīdzenumi nepārsniedz 1,2 nanometrus.

Nensijas Romanas teleskopa 'sirds' pabeigta
Foto: L3Harris Technologies
ASV karoga atspulgs Nensijas Romanas kosmiskā teleskopa galvenajā spogulī.

Ir arī būtiskas atšķirības no Habla. Piemēram, viena pirmās paaudzes attēlu sensora vietā Romanas vārdā nosauktajā teleskopā bus 18 trešās paaudzes sensori, tādējādi ļaujot attēlā iekļaut ap 100 reižu lielāku laukumu nekā ar Hablu uzņemtajos attēlos. Proti, šis būs plata skatu leņķa teleskops.

Ja Habla teleskops lielākoties Visumā veras redzamās gaismas spektrā (nedaudz arī UV un tuvajā infrasarkanajā spektrā), tad Romanas teleskops būs infrasarkanā spektra observatorija, gluži kā Džeimsa Veba kosmiskais teleskops.

Ko ar to iesāks? Ja Džeimsa Veba teleskops mēģinās saskatīt senāko gaismu Visumā un tādējādi sola ieskatu ļoti tālā pagātnē, tad ar Romanas teleskopu zinātnieki cer pētīt tumšo enerģiju un, liekot lietā arī modernu koronagrāfu, saskatīt arī citplanētas, kas ir miljoniem reižu blāvākas par zvaigznēm, ap kurām tās riņķo. Koronagrāfs ir sistēma, kas ļauj bloķēt zvaigznes izstaroto gaismu, tādējādi ļaujot novērot tai blakus esošus un daudz blāvākus objektus.

Savukārt "Wide Field Instrument" principā ir gigantiska 300 megapikseļu kamera, un teleskopa jaudīgās sakaru sistēmas ļaus dienas laikā uz Zemi nosūtīt vairāk nekā 1,3 terabaitus datu. Astronomiem būs pamatīgs datu blāķis, kam rakties cauri, un pavisam noteikti neizpaliks aizraujoši jaunatklājumi. Tikai dažus gadus vēl jāpaciešas.

Tags

Astronomija NASA Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form