Nobela balva ķīmijā piešķirta par DNS rediģēšanas 'šķērēm'
Foto: AP/Scanpix/LETA

Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas kolēģei no ASV Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama kā "CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Tās izmantojot, zinātnieki var rediģēt dzīvnieku, augu un mikroorganismu genomu ar ārkārtīgi lielu precizitāti. Šai tehnoloģijai ir revolucionāra ietekme uz dzīvības zinātnēm, tā sniegusi ieguldījumu jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē, tuvinot sapņa piepildīšanos par iedzimto slimību izskaušanu," paziņojusi Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.

51 gadu vecā Šarpentjē un 56 gadus vecā Dudna ir tikai sestā un septītā sieviete, kas saņēmušas Nobela prēmiju ķīmijā.

Pētot kādu labi pazīstamu baktēriju, Šarpentjē atklāja iepriekš nezināmu molekulu, kas bija baktērijas mantotās senās imūnsistēmas sastāvdaļa un ļāva tai atšķelt daļu no vīrusa DNS, tādējādi padarot tos nekaitīgus.

Pēc viņas pētījuma rezultātu publicēšanas 2011. gadā Šarpentjē sadarbībā ar Dudnu atveidoja baktērijas imūnsistēmas DNS "šķēres", tās vienkāršojot, lai atvieglotu to izmantošanu cita ģenētiskā materiāla rediģēšanai.

Viņas pārprogrammēja "šķēres" tādējādi, lai ar tām varētu sašķelt ikvienu DNS molekulu noteiktā vietā, paverot zinātniekiem ceļu uz DNS pārrakstīšanu.

Nobela balva ķīmijā piešķirta par DNS rediģēšanas 'šķērēm'
Foto: AP/Scanpix/LETA

Ar "CRISPR/Cas9" tehnoloģijas palīdzību jau gūti ievērojami panākumi labības kultūru izturības palielināšanā pret sausumu un kaitēkļiem, mainot to ģenētisko kodu. Šī tehnoloģija devusi iespēju izstrādāt arī inovatīvas vēža ārstēšanas metodes, un daudzi eksperti cer, ka kādu dienu būs iespējams ar gēnu rediģēšanas palīdzību izskaust iedzimtās slimības.

Abām zinātniecēm līdz ar balvu pienākas 10 miljonus Zviedrijas kronu (950 000 eiro) liela naudas prēmija.

Pirmo reizi Nobela balva ķīmijā sievietei tika piešķirta 1911. gadā, kad to par rādija un polonija atklāšanu saņēma Marija Kirī, kas jau 1903. gadā bija izpelnījusies Nobela prēmiju fizikā.

Tags

Ķīmija DNS Nobela prēmija Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form