Foto: LU fotoarhīvs
Darbs zinātnē prasa pašaizliedzību – jāapzinās, ka ne vienmēr izdosies sasniegt iecerēto, bet arī tad, ja izdosies, to ne vienmēr novērtēs citi. Par aizrautību darbā, sieviešu lomu zinātnes kopienā, sabiedrības uzticības krīzi zinātnei un daudz ko citu – Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā diskusijā "Zinātnes kafejnīca" debatēja četras talantīgas Latvijas zinātnieces.

Diskusijā, kuras videoierakstu meklē zemāk rakstā, piedalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" zinātniece Iveta Pugajeva (titulbildē), Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Kristīne Šalma-Ancāne, LU Cietvielu fizikas institūta zinātniece Līga Grīnberga un LU zinātniece, ražojoša jaunuzņēmuma "Alternative Plants" līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda. Diskusiju vadīja LU zinātniece, "L'Oreal" zinātnisko projektu vadītāja Ilze Dimanta.

Zinātne joprojām ir interesanta!

Katra no diskusijas dalībniecēm zinātnei ir veltījusi labu laika sprīdi no savas dzīves un atzina, ka zinātne joprojām ir interesanta un aizrauj. Tāpēc viņas ir pārliecinātas, ka izvēlētā profesija ir pareizais ceļš. Zinātnieces mudināja jauniešus nenobīties un tiekties uz savu mērķi.

"Aicinu jauniešus nenobīties un nesalūst stereotipos, ko uzliek vecāki, sabiedrība vai pašu iedomas. Ejam, mēģinām. Nesanāk? Mēģinām ko citu. Bet mēģinām, nevis vēlāk visu laiku nožēlojam: "Ārprāts, kā es nožēloju, esmu mācījies fiziku, man ļoti patika, bet nē, es tagad būšu fotogrāfs, jo man teica – priekš kam fizika…" Tāpēc aicinu nenobīties un vismaz pamēģināt," uzsvēra LU Cietvielu institūta pētniece Līga Grīnberga (attēlā).

Foto: LU fotoarhīvs

Viņai piekrita arī Anna Ramata-Stunda, kura norādīja – zinātne aizvien vairāk ir nepieciešama uzņēmējdarbībā, un pieprasījums aug tieši pēc fiziķiem, inženieriem, biologiem un ķīmiķiem. Tāpēc darbs zinātnē ne vienmēr nozīmējot tikai darbu akadēmiskajā vidē, bet arī sadarbību ar uzņēmējiem.

"Es strādāju ar studentiem. Man patīk, ja ir atsaucība, interese un iniciatīva trakām idejām. Ja interesē dabaszinātnes, nevajag baidīties nākt studēt," aicināja Ramata-Stunda.

Ne vienmēr būs rezultāti, bet pārliecība gan

Diskusijā zinātnieces atzina, ka pēdējā laikā īpaši daudz nācies saskarties ar dezinformāciju vai sabiedrības neticību zinātnei, taču šādos gadījumos viņas nekad neapjūkot un cilvēku šaubām liekot pretī zinātniskus faktus un atsauces uz ticamiem pētījumiem.

"Spēja domāt ir atbilde uz to, kam tu tici – vai alumīnija folijas cepurei vai tomēr sev, saprātam un zināšanu kopumam," bilda Līga Grīnberga.
Vaicātas par to, kādi ir augstākie apbalvojumi Latvijā, ko var iegūt par darbu zinātnē, diskusijas dalībnieces bija vienisprātis, ka zinātnieki nestrādā ar mērķi iegūt apbalvojumus vai atpazīstamību.
"Zinātnieks ir pašaizliedzīgs, jo dara darbu apzinoties, ka ne vienmēr tas tiks novērtēts un sasniegti izcili rezultāti. Mēs pašas zinām, ka varbūt tikai katrs 100. eksperiments atkarībā no jomas beidzas ar izcilu rezultātu. Mēs vienkārši ticam un darbu veicam, necerot, ka būs kaut kas grandiozs, bet pārliecībai ir jābūt par to, ko mēs darām," stāstīja Kristīne Šalma-Ancāne.

Brīvais laiks veltīts ģimenei

Zinātnieces arī diskutēja, vai darbā nācies saskarties ar diskrimināciju, bet atzina, ka par cilvēku runā viņu darbi. Grūtākais esot tas, ka sievietes darbā vairāk iesaistot emocijas.

"Mēs, sievietes, daudz ko jūtam ar sirdi, bet vīrieši iet priekšu, viņi redz savu mērķi un viņiem ir vienalga. Lai neapvainojas neviens mana darba vīrietis, bet viņiem nav svarīgi, ka tiek aizvainotas kāda jūtas. Mēs, sievietes, vairāk gribam būt draudzīgas ar visiem kolēģiem," uzskata "BIOR" pētniece Iveta Pugajeva, piebilstot, ka sievietei ģimene vienmēr ir pirmajā vietā, tāpēc arī grūtāk visu savienot.

Taču zinātnieces bija vienisprātis, ka gluži kā darbā, arī mājās nepieciešama spēcīga atbalsta komanda, kas atļauj doties komandējumos un nodoties darbam.

Noslēdzot diskusiju, zinātnieces atzina, ka brīvo laiku visbiežāk velta savai ģimenei – apceļojot skaistākās Latvijas vietas un piekopjot aktīvu atpūtu.

Foto: LU fotoarhīvs

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!