Krievijas kosmosa aģentūras "Roskosmos" moduli "Nauka" jeb "Zinātne" Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS) bija plānots pievienot jau 2007. gadā. Termiņu pārcelšana sekoja cita citai, un tā gadiem ilgi modulis gaidīja savu kārtu bezdarbībā. Nu beidzot daudzkārt atliktais starts noticis, Krievijas "Proton-M" raķetei nogādājot moduli orbītā, kur tas uzsācis manevrus, lai pēc astoņām dienām satiktos ar SKS. "Zinātne" būs viens no lielākajiem moduļiem stacijā un būtiski paplašinās tās ietilpību, vēsta "Space.com".
Sākotnēji "Zinātne" bija plānota kā rezerves variants pašam pirmajam Krievijas SKS modulim "Zarja" jeb "Rītausma", kas tika palaists 1998. gadā un ap kuru stacija būvēta. Rezerves variantu nevajadzēja, tāpēc nākamreiz par "Zinātnes" moduļa pievienošanu stacijai sāka domāt 2004. gadā, kā termiņu nosakot 2007. gadu. Pēc tam tas tika pārcelts uz 2009. gadu, tad uz 2013., tad uz 2014. gadu utt. 2018. gadā "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins noteica, ka startam jānotiek 2019. gada novembrī, taču atkal jau problēmas – ilgstošas uzglabāšanas dēļ propelentu tvertnēs bija radies metāla putekļu piesārņojums. Bija nepieciešama apkope, tāpēc starts atkal pārcelts – šoreiz uz 2020. gada vasaru. Ar remontdarbiem sākumā negāja tik raiti, kā varētu gribēties, un tika apsvērta iespēja tvertnes nomainīt ar jaunām – līdzīgām, kādas tiek izmantotas "Fregat" sistēmā. Taču galu galā izdevās attīrīt un sagatavot lidojumam oriģinālās propelentu tvertnes, tāpēc nomaiņa nebija nepieciešama.
Pēc visām šīm gadiem ilgušajām likstām nu "Zinātne" modulis trešdien startēja no Baikonuras kosmodroma (attēlā apakšā), nu ir veiksmīgi nogādāts orbītā un uzsācis ceļu, lai satiktos ar SKS. Plānots, ka savienošanās notiks 29. jūlijā, un tādējādi aptuveni 20 tonnas smagā "Zinātne" kļūs par SKS Krievijas puses lielāko moduli.
Tas ir 13 metrus garš, un platākajā vietā tā diametrs ir 4,3 metri. Modulis SKS ietilpību palielinās par 70 kubikmetriem. Lai savienošanās varētu notikt, no SKS jāatdala novecojušais "Pirs" ("Piestātne") modulis. Sagatavošanās darbi tika sākti jau pirms mēneša, krievu kosmonautiem izejot atklātā kosmosā. Tas no stacijas tiks atvienots tuvākajās dienās, izvadīts no orbītas un daļēji sadegs Zemes atmosfērā. Sagaidāms, ka pilnīga sadegšana gan nenotiks, tāpēc daļa atlūzu iegāzīsies arī Klusajā okeānā. "Piestātne" tādējādi būs kļuvis par pirmo SKS moduli, kura ekspluatācija pārtraukta pilnībā, nevis tikai nomainītas atsevišķas novecojušas sastāvdaļas.
Modulis "Zinātne" ir daudzfunkcionāls – tajā atrodas gan aprīkojums dažādiem eksperimentiem, gan dzīvības uzturēšanas sistēmas (skābekļa reģenerācijas sistēma, sistēma dzeramā ūdens iegūšanai no kosmonautu urīna), gan arī viena papildu vieta kosmonauta izguldīšanai. Tāpat šim modulim, gluži kā "Piestātnei", ir slūžu kamera un savienošanās doks ar "Sojuz" kapsulām. Pirmo reizi SKS Krievijas pusei būs arī sava neatkarīga robotiskā roka – nu Krievijas moduļus apkalpos Eiropas Kosmosa aģentūras būvētā 11 metrus garā ERA jeb "European Robotic Arm". Līdz šim bija jāpaļaujas uz Kanādā būvēto "Canadarm2". ERA spēs pārvietot kravu ar precizitāti līdz pat puscentimetram, tostarp palīdzēt pārvietot SKS apkalpes locekļus tad, kad būs jāveic stacijas apkopes darbi no ārpuses.
Starptautiskā kosmosa stacija uzskatāma par vienu no lielākajiem cilvēces inženierzinātņu sasniegumiem un ilgi bijusi arī paraugs valstu sadarbībai kosmosa jomā par spīti politiskajām nesaskaņām. Taču nesen saspīlējums sasniedzis arī 400 kilometru augstumu, Krievijai jūnijā piedraudot pēc dažiem gadiem izstāties no SKS projekta, ja ASV neatcels pret Krieviju vērstās sankcijas. "Vai nu mēs strādājam kopā, un šajā gadījumā sankcijas jāatceļ nekavējoties, vai arī mēs kopā nestrādāsim un būvēsim paši savu staciju," Rogozins izteicies jūnija sākumā. Krievija pagaidām nešķiet arī ieinteresēta piedalīties NASA plānotajā Mēness orbitālās stacijas "Gateway" projektā. Šīs stacijas montāža plānota šajā desmitgadē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
