Pēkšņais nāves spriedums astronomijas leģendai

Vēl pēc augustā piedzīvotās avārijas šķita, ka viss būs kārtībā – inženieri bojājumus izvērtēs, izstrādās remontdarbu plānu un visu savedīs kārtībā. Taču pēc dažiem mēnešiem sekoja vēl viena avārija, nu jau raisot pavisam nopietnas bažas par Aresibo teleskopa – viena no lielākajiem šāda tipa teleskopiem pasaulē – turpmāko likteni. Lēmums ilgi nebija jāgaida – teju 60 gadus veco gigantu nolemts demontēt, nevis mēģināt saremontēt – ir pārāk liels risks, ka tas kādā brīdī vienkārši nekontrolējami sabruks. Tam precedents pārāk tālu vēsturē nav jāmeklē. Nu inženieriem jāmeklē risinājumi, kā milzīgo struktūru drošā veidā demontēt, tikmēr varam veltīt brīdi nelielam atskatam uz šīs astronomijas un arī popkultūras leģendas ražīgo mūžu.

Kaut Aresibo teleskops laika gaitā ļāvis astronomiem ieskatīties tālu jo tālu kosmosa dzīlēs, sākotnējā iecere bija izpētīt ko daudz tuvāku, Zemes atmosfēras augšējo slāni jeb jonosfēru, kas sākas aptuveni 50 kilometru augstumā. Par to norāde arī pilnajā observatorijas nosaukumā – Nacionālais astronomijas un jonosfēras centrs. Šī projekta idejas autors bija Kornelas Universitātes fiziķis un astronoms Viljams Gordons ar kolēģiem. Gordons pirmās teleskopa versijas modeļus prezentēja 1958. gadā. Tobrīd iekārta izskatījās būtiski citādi nekā beigās uzceltais teleskops, tostarp, kā liecina 50. gadu beigās uzņemtie attēli ar Gordonu un teleskopa modeli, plānā vispār nebija trosēs iekārtās instrumentu platformas, kas šobrīd ir būtiskākā teleskopa sastāvdaļa.

Interesanti, ka Aresibo teleskops par tik atpazīstamu milzi kļuvis kļūdas dēļ. Sākotnēji galvenokārt jonosfēras pētīšanai iecerētā iekārta nebija plānota tik liela, taču, kā raksta "Space.com", kļūda aprēķinos noveda pie tā, ka primārais spogulis (atstarojošā virsma jeb teleskopa "šķīvis") tika projektēts teju desmitkārt lielāks, nekā nepieciešams jonosfēras pētījumiem.