Ne velti saka – jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze. Pauze ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem runā, lai uzsvērtu to informāciju, kas seko uzreiz aiz pauzes. Pauze it kā ir pārrāvums informācijas plūsmā, tomēr vienlaikus – ļoti spēcīgs akcents. Trāpīgi izmantotas pauzes ir viens no biežāk izmantotajiem labu oratoru trikiem, lai pievērstu uzmanību noteiktām frāzēm, taču izrādās, ka ne tikai cilvēki sava sakāmā būtiskāko daļu mēdz akcentēt ar pauzēm. Vašingtonas Universitātes Sentluisā pētnieki eksperimentā novērojuši, ka līdzīgu pieeju izmanto arī zivis.

Bioloģijas doktors Brūss Karlsons ar kolēģiem izpētīja, kādas ir Mormyridae jeb mormirīdu dzimtas (tā dēvēto saldūdens ziloņzivju dzimtas) pārstāvju saziņas īpatnības. Mormirīdas ir elektriskās zivis un spēj gan ģenerēt, gan uztvert elektriskos laukus. Un nē, te nav runa par tādu scenāriju, kas varētu pirmais iešauties prātā – elektrozuši un to augstsprieguma "bliezieni", lai nonāvētu sīku medījumu un apdullinātu prāvāku. Mormirīdu dzimtas zivtiņas elektriskos pulsus ģenerē un uztver, lai sazinātos savā starpā. Tostarp dažas no šīs dzimtas sugām ir akvāriju īpašnieku iecienītas kā dekoratīvās zivis. Tāpat tiek uzskatīts, ka šīs dzimtas zivis ir visnotaļ inteliģentas. Katrā gadījumā vismaz to saziņa ir diezgan niansēta, kā liecina nupat zinātniskajā žurnālā "Current Biology" publiskotais pētījums.

Karlsons ar kolēģiem monitorēja zivju savstarpējo komunikāciju, mērot zivju ģenerēto elektrisko pulsu biežumu, ilgumu, intensitāti. Tika novērots, ka zivtiņas, kad ievietotas akvārijos pa vienai, ģenerēja konstantu elektrisko pulsu "fonu" ar vienmērīgām, ļoti īsām pauzēm. Kad zivis saliktas pa pāriem, "saruna" ievirzījās citā gultnē un kļuva daudz niansētāka, tostarp īpaši intensīva elektrisko pulsu ģenerēšana sekoja uzreiz pēc pauzes.

"Klausītājs vairāk reaģē uz vārdiem – šajā gadījumā elektriskajiem pulsiem – kas seko uzreiz pēc pauzes. Zivis principā izmanto to pašu paņēmienu, ko izmanto cilvēki, lai efektīvāk komunicētu," Vašingtonas Universitātes vietnē publikācijā par pētījumu citēts Karlsons.
Pētnieki izmēģināja vēl vienu triku – mākslīgi stimulēja zivis ar konstantu elektrisko lauku, bet ik pa laikam šajā "sarunā" ieviesa mākslīgas pauzes, uz mirkli apturot signālus. Novērots, ka klausītāji arī uz šīm pauzēm reaģēja ar aktīvākām atbildēm, kas norāda – pauzes ir būtiskas gan tai pusei, kas ģenerē elektrisko lauku, gan tai, kas tajā brīdī "klausās".

"Saziņā ar elektriskajiem pulsiem ieviestās pauzes, šķiet, "restartēja" klausītāja prāta jutību, kas nepārtrauktas sarunas laikā ir savā ziņā nomākta. Pauzes palīdz tām sekojošo vēstījumu padarīt klausītājam pēc iespējas skaidrāku," skaidro pētījuma līdzautors Tsunehiko Kohaši.

Izrādās, ka šo efektīvas komunikācijas triku ir "atkodušas" arī pavisam nelielas zivtiņas.

Viss pētījums lasāms izdevumā "Current Biology".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit