"Domājot par uztura bagātinātāju lietošanu, vienmēr jāatceras, ka tie ir paredzēti mūsu ikdienas ēdiena papildināšanai. Tie var būt vitamīni, minerālvielas, ārstniecības augi, probiotiķi, kuriem ir uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme un kuri paredzēti tikai minimālam patēriņam," stāsta farmaceite Inga Urtāne.
Eksperti uzskata, ka vesels cilvēks, kurš ēd sabalansētu pārtiku, pietiekamā daudzumā lieto dārzeņus un augļus, var nelietot uztura bagātinātājus, izņemot D vitamīnu – tas mūsu platuma grādos var pietrūkt, pat ja cilvēks ēd veselīgi.
"Strādājot aptiekā, esmu ieteikusi cilvēkiem vitamīnu vietā iegādāties augļus un dārzeņus no vietējā tirdziņa," par savu pieredzi stāsta Urtāne. Arī Blumfelds savā praksē pacientiem, kas vēlas stiprināt imunitāti vai sūdzas par nogurumu, pirmkārt iesaka pamainīt ēšanas ieradumus un dzīvesstilu – pietiekami izgulēties, būt fiziski aktīvam, tikt galā ar stresu, ēst dažādām uzturvielām bagātu ēdienu. Lai no uztura saņemtu pēc iespējas vairāk vērtīgo vielu, ģimenes ārsts aicina ievērot varavīksnes principu – ēst dažādu krāsu dārzeņus un augļus, lietot tos pēc iespējas vairāk svaigā veidā un atbilstoši sezonai. Savukārt ziemā ārsts rekomendē nevairīties no importētajiem dārzeņiem un augļiem, jo arī tajos var atrast pietiekami daudz vērtīgu vielu.
Ja tomēr ir jālieto uztura bagātinātāji, piemēram, cilvēkam kādā dzīves posmā ir paaugstināts stresa līmenis, tad tos var izvēlēties, gan konsultējoties ar farmaceitu aptiekā, gan arī ar ārstu. "Ja pacientam ir kādas saslimšanas, tad gan būtu vēlams aprunāties ar ārstu un saprast, vai izvēlētais uztura bagātinātājs neradīs nelabvēlīgas sekas, piemēram, tas var gan pastiprināt, gan pavājināt to medikamentu iedarbību, kurus cilvēks lieto," uzsver Blumfelds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
