Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieki laboratorijas apstākļos izstrādājuši jaunu tehnoloģiju nedzīvo jeb inaktivēto baktēriju (paraprobiotiķu) iegūšanai no Lactobacillus helveticus baktērijām un pašlaik pēta, kā tās iedarbojas uz cilvēka imūnsistēmu. Pētnieki cer, ka iegūtā izejviela būs izmantojama jaunu uztura bagātinātāju vai funkcionālās pārtikas izstrādē.

Ar nedzīvām baktērijām vieglāk strādāt

Kamēr par skābpiena produktiem ar dzīvajām baktērijām, kas pozitīvi ietekmē zarnu mikrofloru un līdz ar to stiprina cilvēka imunitāti, ir dzirdējis teju ikviens, nedzīvo baktēriju ieguve un izmantošana ir samērā jauns, taču, kā vērtē augstskolas zinātnieku komanda, ļoti perspektīvs pētniecības virziens. Dzīvās baktērijas tirgū ir ļoti plaši zināmas, un to iedarbība uz cilvēka veselību ir diezgan plaši pētīta, taču produktu ražošanas process, izmantojot dzīvas baktērijas, ir sarežģīts, jo jānodrošina baktēriju dzīvotspēja visā ciklā, sākot no ražošanas līdz nonākšanai cilvēka organismā.

"Ja probiotiķi, nonākuši cilvēka organismā, vairs nav dzīvi, tie nespēj pozitīvi ietekmēt cilvēka veselību. Tādēļ zinātnieki veic jaunus pētījumus, lai izstrādātu tehnoloģiju tādu nedzīvu un sašķeltu baktēriju iegūšanai, kuru imunitāti uzlabojošās īpašības ir līdzīgas vai pat labākas nekā probiotiķiem. Un tam ir liela priekšrocība – gala produktu ražošanas process nav tik sarežģīts, jo nevajag izstrādāt tehnoloģijas baktēriju dzīvotspējas nodrošināšanai," skaidro RSU pētniece un komercializācijas eksperte Līga Žūka.

Paraprobiotiķi uz šķīvja

Spēka batoniņos, brokastu pārslās vai citos funkcionālās pārtikas produktos, tāpat kā aptieku plauktos rodamajās uztura bagātinātāju tabletēs, kapsulās un pulveros – RSU pētnieku atklātā tehnoloģija paver plašas iespējas paraprobiotiķu izmantošanai. Pētniecība augstskolā šai virzienā sākās jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, startējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajam projektam "Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte". Sākotnējā iecere glikopeptīdu pielietojumam bija tieši onkoloģijā un virusoloģijā. Laika gaitā projekta aktualitāte tikai pieaugusi, jo sevišķi līdz ar pandēmiju, kad interese par imūnsistēmas stiprināšanu ir kāpusi.

Iespējams, pat labāka ietekme uz imunitāti

Patlaban norisinās šī projekta otrais posms, kad biologi pilnveido savulaik patentēto dabīgo glikopeptīdu (daļa no paraprobiotiķiem) ieguves tehnoloģiju un raugās pēc iespējām pārnest to uz biznesa vidi. "Pētot globālā tirgus tendences, redzam tikai vienu kompāniju, kuras produktu portfelī ir paraprobiotiķu produkti. Joma ir ļoti perspektīva," vērtē Līga Žūka. RSU komanda šobrīd strādā pie tā, kā konkrēti paraprobiotiķi ietekmē cilvēka imunitāti, kādas ir paraprobiotiķu fizikāli ķīmiskās īpašības, izstrādā kvalitātes sertifikātu, atbilstoši pārtikas kvalitātes prasībām, un citiem jautājumiem.

Laika gaitā projekta aktualitāte tikai pieaugusi, jo sevišķi līdz ar pandēmiju, kad interese par imūnsistēmas stiprināšanu ir kāpusi, norāda RSU pētniece un komercializācijas eksperte Līga Žūka.

Projekta flagmane ir RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Vaira Saulīte, par šī atklājuma komercializācijas jautājumiem atbild Līga Žūka, mārketingu virza Kristīne Blumfelde-Rutka, bet tehnoloģiju pilnveido un imūnmodelējošās īpašības pēta mikrobioloģe, vadošā pētniece Gundega Gulbe un bioloģes, pētnieces Ilze Blāķe un Liene Patetko, kurām ir pieredze in vitro šūnu kultūru eksperimentu plānošanā un izpildē zīdītāju šūnu un ādas šūnu kultūrās, kā arī iegūto datu analīzē. "Patlaban laboratorijas apstākļos (in vitro) testējam un pārbaudām dažāda cilvēka imūno šūnu tipus, lai noskaidrotu, kā mūsu izveidotais paraprobiotiķis ietekmē organisma imūnās reakcijas. Šī brīža rezultāti liecina, ka preparātam piemīt spēja mazināt iekaisuma procesus, kas savukārt potenciāli varētu palīdzēt mazināt vīrusu un baktēriju izraisītas ķermeņa reakcijas," stāsta Liene Patetko.

Platforma pētniekiem, ekspertiem un studentiem

Augstas pievienotās vērtības zināšanu un tehnoloģiju pārnese no zinātniskām laboratorijām uz uzņēmēju rokām ir viens no projekta galvenajiem mērķiem, tādēļ augstskola, bruģējot paraprobiotiķu ceļu uz veikalu plauktiem, iesaistījusi ne vien jau rūdītus ekspertus, bet arī dedzīgus iesācējus – RSU Eiropas studiju fakultātes ekonomikas virziena studentus. "Studenti prezentēja ļoti interesantas idejas par dažādu produktu izveidi, kuru sastāvā būtu iestrādāti paraprobiotiķi, kā arī izvērtēja šo produktu potenciālu un sagatavoja ieteikumus šo produktu virzīšanai tirgū, izvērtējot konkrēti Latvijas, Vācijas, Itālijas un Somijas tirgus potenciālu. Ieguvēji no šīs sadarbības ir gan studenti, gan pētnieki," stāsta Līga Žūka. Šāda veida sadarbību RSU plānots turpināt, radot studentiem simulētu vidi, kurā iesildīties savai profesionālajai dzīvei, norāda lektore Kristīne Blumfelde-Rutka, kura RSU skolo topošos uzņēmējus, mārketinga un reklāmas speciālistus.

--

Projektu finansē no programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" komercializācijas un patentēšanas fonda projekta "Dabīgo glikopeptīdu iegūšanas tehnoloģijas pilnveidošana un to imūnmodulējošo īpašību izpēte" līdzekļiem (identifikācijas Nr. KC-PI-2020/17).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!