Jau aizvadītajā nedēļā ASV Nacionālā veselības institūta direktors Frānsiss Kolinss izdevumam "Wired" videointervijā izteicies, ka jau līdz šī gada beigām varētu tikt vakcinēti ap 20 miljoniem amerikāņu.
Kad vakcīnu efektivitāte un drošums klīniskajos pētījumos pierādīts, skrējiens vēl nav galā – vakcīnas arī ātri un droši jānogādā līdz tiem, kam tās nepieciešamas, un te ir viena būtiska problēma. Ierastā tempā strādājot, vakcīnu ražotājiem ir gana daudz laika uzlabot savu produkciju arī citos aspektos – optimizēt to vieglākai uzglabāšanai dažādos apstākļos, neietekmējot vakcīnas efektivitāti un stabilitāti. Pat "miera laikā" tas nav vienkāršs uzdevums, un regulāri lērums vakcīnu kravu ir jānoraksta tikai tāpēc, ka pārvadāšanas laikā tās tika pakļautas pārāk lielām temperatūras svārstībām. Šobrīd, kad "zem kājām deg zeme", vakcīnu izstrādē par absolūtu prioritāti tika noteikta efektivitāte un drošums, bet stabilitātes optimizēšana palika otrajā plānā, kas nozīmē – uzglabāšanas apstākļiem ir jābūt perfekti tādiem, kādus paredzējis ražotājs, raksta "Wired".
"Pfizer" un "BioNTech SE" izstrādātā vakcīna jāuzglabā stindzinošā salā – no mīnus 70 līdz mīnus 80 grādiem pēc Celsija, kas ir daudz zemāka uzglabāšanas temperatūra nekā jebkurai citai šobrīd ASV lietotajai vakcīnai. Specializētās saldētavas, kas ļauj stabili nodrošināt šādu ultrazemu temperatūru, maksā dārgi un nereti ir pieejamas vien lielo pilsētu klīnikās un laboratorijās, bet ne reģionu slimnīcās ASV, kur nu vēl kādā no mazāk attīstītajām valstīm.
"Mūsu gadījumā "Pfizer" vakcīnai ir drīzāk nozīme kā zinātniskai īpatnībai, nevis praktiskai iespējai vakcinēt cilvēkus," britu medijs "The Guardian" citē Indijas Sabiedrības veselības fonda vadītāju Srinatu Rediju.
Tik tiešām – nodrošināt vismaz mīnus 70 grādu temperatūru visas piegādes ķēdes garumā nozīmē to, ka "Pfizer" vakcīnas saņemšana būs apgrūtināta vismaz divās trešdaļās pasaules valstu, kā lēš Vācijas loģistikas kompānija "DHL".
Turklāt runa tik tiešām nav tikai par Indiju, valstīm Āfrikā vai Dienvidāzijā. Šādus apstākļus nespēj nodrošināt teju puse reģionālo slimnīcu arī ASV, "Wired" atklāj Alans Morgans, kurš pārstāv nevalstisko organizāciju "National Rural Health Association". Turklāt tieši reģionos ASV gadījumā vakcīnas ir jo īpaši nepieciešamas – tur populācija caurmērā ir gados vecāka, mazāk turīga un biežāk cieš no hroniskām saslimšanām. Gan saslimšanas gadījumu skaits, gan hospitalizācijas rādītāji un mirstības īpatsvars no Covid-19 reģionos ir lielāks nekā pilsētās un to apkaimē. "Tieši iedzīvotāji šajās mazajās pilsētās ir tie, kam būtu pirmajiem jāsaņem vakcīna," uzskata Morgans.
"Pfizer" strādā pie risinājuma – īpaša iepakojuma, kas kombinācijā ar sauso ledu ļautu nodrošināt nepieciešamo uzglabāšanas temperatūru 10 dienas ar nosacījumu, ka iepakojums netiek atvērts, tātad – risinājums vakcīnas pārvadāšanai. Kolīdz vakcīnas šajā iepakojumā tiktu piegādātas slimnīcām un tas tiktu atvērts, vakcīnas varētu uzglabāt vēl līdz 15 dienām, bet ar nosacījumu, ka to atver ļoti reti un ātri aizver, turklāt visu laiku regulāri jāpapildina tvertne ar sauso ledu.
Istabas temperatūrā šīs vakcīnas var uzglabāt vien pāris stundu, kas nozīmē – būs nepieciešama rūpīga un pārdomāta vakcinācijas organizēšana. "Pfizer" paredz, ka vienā šādā īpašajā aukstumkastē jābūt ne mazāk kā 975 devām. Ir vietas, kur tik daudz pacientu nav, tāpēc, lai nelaistu vakcīnu zudībā, jau laikus jāparedz, uz kuru no tuvākajām apdzīvotajām vietām nogādāt atlikušo daļu devu.
Mazāk striktas prasības ir "Moderna" vakcīnai, kas ir stabila arī mīnus 20 grādu temperatūrā. Tādu var nodrošināt jau standarta aprīkojums vakcīnu uzglabāšanai. Medijiem izplatītajā paziņojumā "Moderna" norādīja, ka vakcīna 30 dienas saglabā stabilitāti arī temperatūrā no diviem līdz astoņiem grādiem pēc Celsija.
Vairākas biotehnoloģiju kompānijas strādā arī pie tā dēvētajām "siltajām" vakcīnām, proti, tādām, kuras var ilgstoši tikt uzglabātas "plusos". Tā, piemēram, Indijas Zinātnes institūts uzskata, ka tā radītais vakcīnas kandidāts pulvera veidā var saglabāt stabilitāti pat 100 grādu temperatūrā, bet šķīdumā – līdz pat 70 grādu temperatūrā, tādējādi padarot to par praktiski lietojamu arī vasarā tādās valstīs kā Indija. Šī vakcīna gan vēl nav tikusi līdz klīniskajiem pētījumiem – to aizvien izmēģina uz laboratorijas dzīvniekiem, tāpēc tik drīz uz šo risinājumu iedzīvotāji Indijā var necerēt.
Pie risinājumiem strādā arī Sanfrancisko bāzētā "Vaxart", kas eksperimentos testē vakcīnu tabletes formā. "Ja izrādīsies, ka vakcinācija nepieciešama ik gadu (kā tas šobrīd ir sezonālās gripas gadījumā), tas būs īsts izaicinājums." Efektīva vakcīna tabletes formā, kas ir stabila arī istabas temperatūrā, atrisinātu problēmas un loģistikas izaicinājumus, kas šobrīd sagaida "Pfizer" vakcīnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
