Sulu un plāksteru detokss: zinātne vai muļķības?
Foto: DELFI

Ar katru dienu kļūst arvien gaišāks, arī putni aiz loga čivina arvien skaļāk. Daba mostas. Tā vien prasās apsēsties uz grīdas lotosa pozā ar litru seleriju–čia sēklu smūtija krūzē un sveikt pavasara sauli, atbrīvojoties no visa liekā, kas ziemas laikā uzkrāts – sliktajiem toksīniem. Vai arī nē. Tomēr piedāvājumu un iespēju ir vesels lērums – nerunājot par dažnedažādiem ierakstiem influenceru soctīklu kontos, kas aicina ievērot tādu vai citādu uztura režīmu, lai "tiktu vaļā no toksīniem organismā", aizvien ir arī lērums dažādu semināru – jogas detoksi, ajūrvēdas detoksi, pavasara attīrīšanās ar augu tējiņām. Cik tas jēdzīgi un lietderīgi? To viesos pie "Zinātne vai muļķības" skaidro kvalificēta uztura speciāliste Ksenija Andrijanova. Ja, sēžot kādā jogas pozā, grūti lasīt tekstu, sarunu vari klausīties arī audio formātā, klikšķinot šeit!

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir toksīni?


Ksenija skaidro, ka toksīniem šobrīd ir divas definīcijas. Viena ir medicīniska, otra – šarlatāniska. Medicīnā ar toksīniem saprot vielas, kas ir kaitīgas organismam. "Tā var būt inde – gan tāds sīkumiņš kā bites kodiens, gan nopietnākas lietas, piemēram, čūsku indes vai baktēriju indes. Baktērijas Clostridium botulinum izdalītais toksīns ir pasaulē spēcīgākais bioloģiskais ierocis. Toksīni ir arī narkotikas, alkohols. Virkne vielu, kuras, ja nonāk tavā organismā, tu to noteikti jūti, un ir nepieciešama palīdzība. Ja tu pārdozē narkotikas, tevi nogādā uz detoksifikāciju, kur mediķi cenšas tevi "atkačāt" un atgriezt pie dzīvības."

Ksenija uzsver – nav tāda toksīna, kas organismā "pa kluso" uzkrājas un tu mierīgi staigā apkārt, pilns ar toksīniem. "Tu nevari to palaist garām."

Bet ko ar toksīniem saprot pašpasludinātie attīrīšanās guru? Šajā gadījumā, kā skaidro Ksenija, toksīni ir vielas, kas nekad precīzi netiek definētas – ne precīzi nosaukumi, ne ķīmisko savienojumu formulas –, un kas it kā uzkrājas organismā, nodarot dažādu postu – izraisot lieko svaru, aizdambējot asinsvadus, pat izraisot vēzi.

"Bieži vien tiek uzskatīts, ka tie tiek uzņemti tieši no pārtikas. Ir lielas bailes no normālas pārtikas. "Tas tomāts ir noteikti ģenētiski modificēts, ja tas ir izaudzis ziemā "Getliņos", tur taču noteikti ir tikai plastmasa un nekādu uzturvielu!" un tamlīdzīgi. Cilvēkiem liekas, ka, apēdot kaut ko, viņos uzkrājas toksīni, kurus tad nepieciešams izvadīt," klāsta uztura speciāliste.

Tātad šajā gadījumā toksīni nav nekas konkrēts, bet tāds kā "jumta" termins visam sliktajam. "Ja tev kaut kas nepatīk, tu nosauc to par toksīnu, un visiem ir: "Vāu! Slikti!""

Kas ir detokss?

Ideja par detoksu, izrādās, nebūt nav jauna. Ksenija klāsta, ka dažādas ar "attīrīšanos" saistītas idejas bijušas jau Senajā Ēģiptē un Grieķijā. "Ja mēs kaut ko apēdam, mēs pēc tam kaut ko izkakājam. Un kaka nav laba – smird un izskatās pretīgi. Un kamēr tā kaka ir mūsos iekšā, tā noteikti kaut ko izdala, un to definēja kā toksīnus. Tā kā pati ideja nav jauna, tikai evolucionējusi jaunu reklāmas un mārketinga paņēmienu ietekmē."

Kāpēc dažādas detoksa programmas un pasākumi tik labi "aiziet" un daļā sabiedrības ir tik populāri? Uztura eksperte to skaidro ar cilvēku slinkumu.

Tā vietā lai no pirmdienas beigtu lietot alkoholu, sāktu ēst veselīgi un pakustinātu savu pakaļu, viņš grib ātru risinājumu – iedzert kokčiku, iedzert tableti un cerēt, ka paliks labāk. Tāpēc ir tik viegli ietirgot visus tos "sūdiņus", kas patiesībā neko nedara. Ja tev ir veselas aknas un nieres, visi toksīni, kas nonāk mūsu organismā, tiek izvadīti. Ja vien tie tiešām nav ļoti spēcīgas indes, ar kurām organisms pats vairs netiek galā. Ksenija Andrijanova

Viens lielisks piemērs mūsu pašu organisma nodrošinātajam detoksam – tas, kas notiek organismā pēc alkohola lietošanas.

Sulu un plāksteru detokss: zinātne vai muļķības?
Foto: Shutterstock

"Etanols sadalās līdz acetaldehīdam, kas ir tiešām kaitīga, indīga viela, tāpēc arī pārdzeroties var nomirt. Ko dara aknas? Aknas veic atindēšanu, pārtaisa par nekaitīgu savienojumu, un viss, kas ar mums notiek – paģiras no rīta. Tas, protams, ir slikti, bet, ja nebūtu aknu, mēs būtu miruši," skaidro eksperte. "Ja gribat redzēt dabisku detoksu, tiešām var paskatīties uz alkašiem pie Centrāltirgus. Tas ir īsts detokss darbībā, viņi ir dzīvi un kustas."

Vai suliņas un klizmas palīdz?

Sulas dzerot (protams, saprātīgi un kopā ar pilnvērtīgu uzturu, nevis tikai nedēļām pārtiekot no sulas), īsti kaitēt sev nevar, ja vien cilvēkam nav jau esošas gremošanas sistēmas kaites – sulās ir minerālvielas, šķiedrvielas, vitamīni. Taču detoksa kontekstā arī nekādas lielas jēgas nebūs. Tā viegluma sajūta, par ko parasti runā sulu detoksa proponenti, ir visai likumsakarīgas sekas vienkārši tam, ka cilvēks neko, izņemot šķidrumu, dienām ilgi nav uzņēmis.

"Vajag mainīt paradumus, nevis cerēt, ka sulu kūre izārstēs no visa," norāda Ksenija. "Mani fascinē gadījumi, kad sēžu kafejnīcā, man aiz muguras beibes – viņām ir sidrs, aliņš vai rumkoliņa. Tad viņas aiziet uzpīpēt. Un tad viņas runā: "Bet tur ir toksīgi, šitais ir kaitīgs, šitais ir kancerogēns!" Bļāviens! Tu tikko iepiļīji šķidro kancerogēnu, tad uztvaikoji kancerogēnu, un tad stāsti, ka pārtika ir slikta. Un pēc tam vēl aiziet uz solāriju."

Sulu un plāksteru detokss: zinātne vai muļķības?
Foto: Pixabay
Taču, ja sulas kūres lielākoties veselam cilvēkam nekādu kaitējumu neizdarīs, ir arī tādas detoksa prakses, kas var likt šo izvēli nožēlot visu atlikušo mūžu – runa ir par dažāda veida klizmām, tostarp daudz apspriesto kafijas klizmu.

Latvijā kafijas klizmu popularizēja viena no vietējām homeopātēm. Ksenija skaidro, ka doma tāda – mūsu aknas ir "slinkas, stulbas" un vajag pastimulēt. Un labākais veids ir ar kafijas klizmu. "Šīs pašas homeopātes mājaslapā bija rakstīts, ka viņa izmanto klizmām eko kafiju, bet ja tā beigusies, var arī parasto "merildu"."

Sekas ir nevis darbīgāka akna un atbrīvošanās no toksīniem, bet izdedzinātas zarnas, līdz ar to defekācijas akts būs apgrūtināts. Ir bijuši arī nāves gadījumi. Ksenija uzsver, ka ir risks izdarīt permanentus bojājumus un var nākties atlikušo dzīvi staigāt ar maisiņu pie vēdera, kur tiks izdalīts zarnu saturs. Īsumā – kafija ir paredzēta dzeršanai, nevis klizmām.

Sulu un plāksteru detokss: zinātne vai muļķības?
Foto: Mike Kenneally / cc

Ja neskaita tieši kafijas klizmu, zarnu skalošana ir bijusi modē jau kādu laiku. "Bija speciālas iestādes, kur dibenā iespieda šļūteni un ar spiedienu laida ūdeni. Un tad rādīja, kas tika izskalots no zarnām. Kāda ābola sēkliņa vai kaut kāda šķidra, brūna pļuriņa, un tad pasaka: "Redzi! Tas viss bija tevī!" Protams, ka tas bija tevī, tas ir tavs zarnu saturs!" Pēc tam cilvēki runāja par "viegluma" sajūtu. "Pēc caurejas arī ir vieglums," piebilst Ksenija.

Vēl viens populārs detoksa virziens ir dažādi plāksteri, un šajā gadījumā var runāt par atklātu krāpniecību. Šādu plāksteru pamatdoma – tos uzlīmē, piemēram, uz pēdām pirms gulētiešanas, un no rīta noplēš. Plāksteris ir palicis brūns vai melns, un tad tie nu it kā ir "ļaunie toksīni", ko plāksteris palīdzējis izvadīt no organisma. Realitāte ir pavisam cita – plāksteris maina krāsu, reaģējot ar cilvēka sviedriem. Šis ir klajš patērētāju maldināšanas gadījums.

Verdikts. Veselības "guru" ieteiktie detoksi – zinātne vai muļķības

Kopsavilkums ir šāds. Cilvēka organismā jau ir "detoksa rūpnīcas" – aknas, nieres. Vesela cilvēka organisms pats lieliski tiek galā ar dažādiem nevēlamiem savienojumiem, tos pārstrādā nekaitīgos savienojumos un izvada ārā. Sulu kūres lielākoties kombinācijā ar normālu uzturu veselībai nekaitēs, bet arī nekādas atindēšanas superspējas šai metodei nav. Klizmas detoksa kontekstā var būt bīstamas un nodarīt pamatīgu kaitējumu veselībai, bet detoksa plāksteri ir parasta krāpšana, kas palīdzēs atbrīvoties no maka satura, nevis toksīniem organismā.

Tags

Zinātne vai muļķības Veselīgs dzīvesveids Veselīgs uzturs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form